in English   

Bībeles tulkojumi Latviešu valodā

 

Pirmā latviešu Bībele, 1685-1689

Pie pirmās latviešu Bībeles šūpuļa stāvējuši trīs vīri - Zviedrijas karalis Kārlis XI (1660-1697), Vidzemes ģenerālsuperindendents Johans Fišers un Alūksnes mācītājs, prāvests Ernsts Gliks (1652-1705). Kārlis XI lielu vērību veltīja baznīcai un skolai, līdz ar to labprāt piešķīra līdzekļus (7500 dālderu) latviešu Bībeles tulkošanai un izdošanai. Par šī darba tiešo organizētāju kļuva J. Fišers, kurš Rīgā tajā laikā bija nodibinājis tipogrāfiju. E. Gliks pārtulkoja Bībeli astoņos gados. Viņam palīdzēja viens pārrakstītājs. E. Gliks Bībeli tulkoja no tās oriģinālvalodām – ebreju un grieķu, kuras viņš bija apguvis sešus gadus studējot Hamburgā. Bībeles tulkojums tika pabeigts jau 1689. gadā, taču Kārlis XI Bībeles izplatīšanas atļauju parakstīja tikai 1694. gadā, kad arī pirmā Bībele latviešu valodā tika izdota 1500 eksemplāru lielā tirāžā. Šajā Bībelē ir 2487 lappuses, un tā sver 4 kilogramus. 1694. gada 30. septembrī 250 Bībeles eksemplāru ar īpašu pavēli tika par velti izdalīti baznīcam un skolām. 
 
E. Gliks: “Pirmais trūkums, kuru es šai zemē atnākdams, lai gan ar jaunekļa acīm, ieraudzīju, bija, ka latviešu baznīcai savas Bībeles nebija un ka tādēļ ar Dieva vārdiem latviešu valodā gauži bēdīgi izskatījās. [..] Izstum sauli no pasaules un tev cits nekas neatliks, kā vēsa tumsība un akls bezdibenis.”
 
E. Glika tulkotā Bībele ir pamats visiem  pārējiem Bībeles revidētajiem izdevumiem līdz 20. gadsimta sākumam.
 

E. Glika tulkotās Bībeles revīzijas

Bībeles otrais izdevums 1739. gadā

Šī Bībeles izdevuma iniciators bija ievērojamais Brāļu draudzes darbinieks grāfs N. L. Cincendorfs (1700-1760). Viņš sadarbojās ar Vidzemes ģenerālsuperintendentu J. B. Fišeru (Johana Fišera dēlu) un Kurzemes ģenerālsuperintendentu A. Grāvenu.  Pēc E. Glika tulkojuma bija pagājuši 50 gadi, un bija nepieciešams pārskatīt un uzlabot Bībeles valodu. To paveica J. B. Fišera un Kurzemes hercoga pieaicinātie mācītāji. 

Bībeles trešais izdevums 1794. gadā

Šo Bībeles izdevumu sagatavoja Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis. Šī izdevuma priekšvārdā viņš raksta: “Pateic Dievam par šādu žēlstību, ka šī grāmata mums atkal sagādāta tikusi. Cilā viņu, lasi viņu, jo tā tev pamācīs darīt to labu, un atmest to ļaunu.[..] Ne saki, man nau vaļas Bībelē lasīt – tev pulka darbu, to es gan zinu. Bez maizes pelnīšanas pasaulē neviens nevar pietikt. Bet mans draugs, vai Tu dažkārt domā debesīs bez ticības, bez atzīšanas, bez svētas gudrības iztikt?”
Šo Bībeles izdevumu izdeva Leipcigā.

Bībeles ceturtais izdevums 1825. gadā

Šī izdevuma korektūru iesāka mācītājs P. Tidemanis un pabeidza mācītājs J. K. Koēhlers. Līdz 1826. gadam tika izdoti 5000 ekspemplāri, ar kuriem pietika līdz 1840. gadam. Pēc tam par jaunu iespiedumu uz vecajām platēm rūpējās Krievijas Evaņģēliskā Bībeles biedrība, kas tika dibināta 1831. gadā 1826. gadā slēgtās Krievijas Bībeles biedrības vietā. Uzglabātās plates tika pārsūtītas uz Borgo pilsētu Somijā, kur grāmatiespiedējs Viderholms uzņēmās iespieddarbus, 1845. gadā plates ieguva Stefenhāgenu tipogrāfija, kas ar tām veica vairākus iespiedumus, līdz tās pilnīgi nolietojās.

Bībeles piektais izdevums 1854. gadā

1844. gadā par Rīgas Bībeles biedrības vadītāju tika ievēlēts bīskaps Dr. Karls Ulmans, kurš apņēmās no jauna pārtulkot Bībeli, pievienojot teksta skaidrojumus. Diemžēl aizņemtības dēļ no nodoma izdot latviešu Bībeli ar paskaidrojumiem K. Ulmanam nācās atteikties, arī tulkojums palika nepabeigts, taču viņš veica  J. B. Fišera Bībeles izdevuma (1739. g.) teksta revīziju. Šis izdevums tika izdots 1854. gadā Rīgā. 

Bībeles sestais izdevums 1877. gadā

Valodnieciska un teoloģiska teksta revīzija, ko 45 nedēļu laikā veica Dr. A. Bīlenšteins ar palīgiem. Revidētā Bībele iespiesta Jelgavā Stefenhāgenu tipogrāfijā Kurzemes un Vidzemes Bībeles biedrības kopīgā izdevumā 1382 lappušu apjomā.

Bībeles septītais izdevums 1898. gadā

Vidzemes luteriskās Baznīcas sinodes pilnvarotā mācītāja R. Auniņa Bībeles revīzija. Pie šī darba R. Auniņš ar palīgiem strādāja 16 gadus. 1893. gadā iznāca Jaunā Derība, piecus gadus vēlāk  - 1898. gadā Vecā Derība. Šis izdevums publicēts vairākkārt, pēdējo reizi -  1945. gadā - Zviedrijā un 1948. gadā – Somijā.
 

No Bībeles tulkošanas vēstures Pirmās republikas laikā

Pēc Pirmā pasaules kara sākās jauns posms latviešu Bībeles izdošanā.
  • 1920. gadā Britu un Ārzemju Bībeles biedrība (BĀBB) sūta savus pārstāvjus organizēt darbu neatkarīgajā Latvijā.
  • Bībeles tekstā sāka lietot mūsdienu ortogrāfiju.
  • 1932. gadā BĀBB izdod evaņģēlijus jaunā tulkojumā. Tulkotāji: māc. Dr. A. Mačulāns, māc. J. Ērmanis, arhibīskaps Dr. T. Grīnbergs, prof. Dr. K. K. Kundziņš. Šie evaņģēliji ietilpa 1937. gadā izdotajā Jaunajā Derībā, ko pilnībā iztulkoja un izdeva luteriskā baznīca.

Otrais Bībeles tulkojums latviešu valodā 1965. gadā

Tas iznāca 1965. gadā, un sastāvēja no 1937. gadā izdotās Jaunās Derības un vēlāk Rietumos tulkotās Vecās Derības. Tulkošanu un izdošanu finansēja BĀBB.
No 1951. gada Veco Derību no senebreju valodas tulkoja F. Treus, Dr. A. Mačulāns, Dr. V. Bernhards, K. K. Kundziņš, A. Mitulis, E. Zicāns, E. Lange. Šo diezgan burtisko tulkojumu rediģēja emandācijas komisija, kuras darbā piedalījās 5 luterāņu un 2 baptistu mācītāji ārpus Latvijas. Valodas rediģēšana tika uzticēta valodniekam E. Blesem, kuram darba noslēguma fāzē bija izšķirošā loma lēmumu pieņemšanā
Tomēr par šo tulkojumu literatūrvēsturnieku un valodnieku domas dalās – daļa uzskata, ka arī šī tulkojuma pamats lielā mērā ir  E. Glika Bībeles teksts.

1965. gada Bībeles tulkojuma revīzija 1997. gadā

Tā tika pabeigta 1997. gadā Latvijas Bībeles biedrībā luterāņu mācītāja Gunta Kalmes vadībā. Šis teksts līdz jaunā Bībeles tulkojuma iznākšanai 2012. gada 13. oktobrī ir visās Latvijas Bībeles biedrības izplatītajās Bībelēs. Tas tiks izdots arī turpmāk paralēli jaunā 2012. gada Bībeles izdevuma tekstam.
 

Trešais Bībeles tulkojums latviešu valodā (1995.-2012.)

Šis tulkojums tapis Latvijas Bībeles biedrībā (LBB).
 Darbs pie tulkojuma uzsākts 1995. gada janvārī. Tulkošanas komisijas sastāvs: 
  • Vecās Derības tulkotāji L.Čakare, U.Bērziņš, I.Zvirgzds, E.Neilands 
  • Jaunās Derības tulkotāji D.Zeps, A.Bite 
  • deiterokanonisko grāmatu tulkotāji D.Zeps, A. Bite, J. Priede, I.Ķemere, M.Poļakova, I.Rūmniece 
  • valodu konsultantes M.Baltiņa, I.Ķemere 
  • literārās valodas redaktore M. Klampe 
  • komisijas koordinators J.Cālītis (sākotnēji G. Kalme)
Komisijas darbā nepiedalījās, bet Dziesmu dziesmas tulkojumu izmantošanai jaunajā tulkojumā nodeva dzejnieks K. Skujenieks.
1999. gada sākumā ceļu pie lasītāja sāka Latvijas Bībeles biedrības izdotais jaunā Bībeles tulkojuma latviešu valodā pirmais paraugs — ''Evaņģēliji un Apustuļu darbi". 2000. gada oktobrī LBB ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdeva “Vecās Derības poēzijas grāmatas”. 2001.gada nogalē atsevišķā grāmatā tika izdotas Jaunās Derības vēstules un Atklāsmes grāmata. 
 
2005. gadā tika izdotas deiterokanoniskās grāmatas (pirmo reizi latviešu valodā tiek tulkotas ne tikai Romas katoļu, bet arī pareizticīgo lietotās deiterokanoniskās grāmatas), kuras latviešu lasītājiem vairāk pazīstamas ar protestantu lietoto nosaukumu "Vecās Derības apokrifi". 2005. gadā atsevišķās grāmatiņās izdoti Mateja un Marka evaņģēliji, kas bija 1999. gadā publicēto tekstu pārstrādāts variants. 
 
2007. gadā tika izdota visa Jaunā Derība. Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, tās teksts precizēts arī vēl pēc tam. Par to var pārliecināties arī 2010. gada nogalē izdotajā Lūkas evaņģēlijā, kas iespiests krāsaina žurnāla formātā. 
2012. gada 13. oktobrī klajā nāca visa Bībele jaunā tulkojumā.