|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
APUSTUĻU DARBI v
4. nodaļa
Tiem uz ļaudīm runājot, pienāca priesteri, Tempļa sardzes priekšnieks un
saduķeji,
2 sadusmoti par to, ka viņi ļaudis mācīja un sludināja Jēzū augšāmcelšanos no
mirušiem.
3 Tie satvēra viņus un turēja apcietinājumā līdz rītam; jo bija jau vakars.
4 Bet daudz ļaužu, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja, un viņu skaits bija ap
pieci tūkstoši vīru.
5 Nākamajā dienā sapulcējās viņu vadoņi, vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē,
6 tāpat augstais priesteris Anna un Kajafa, Jānis, Aleksandrs un visi, kas bija no
augsto priesteru cilts.
7 Un, tie viņus savā vidū nostatījuši, pratināja: "Kādā spēkā vai kādā
vārdā jūs to esat darījuši?"
8 Tad Pēteris, Svētā Gara pilns, tiem sacīja: "Tautas vadoņi un vecaji,
9 ja mūs šodien pratina laba darba dēļ, ar ko šis neveselais cilvēks ir dziedināts,
10 tad lai jums visiem un visai Israēla tautai ir zināms, ka šis stāv vesels jūsu
priekšā nacarieša Jēzus Kristus Vārdā, ko jūs esat situši krustā, bet ko Dievs
uzmodinājis no mirušiem.
11 Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlēji, esat atmetuši un kas kļuvis par stūra
akmeni.
12 Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots,
kurā mums lemta pestīšana."
13 Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un
vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar
Jēzu,
14 un, redzot izdziedināto cilvēku pie tiem stāvam, viņiem nebija nekā ko pretim
teikt.
15 Pavēlējuši tiem atstāt sinedriju, viņi apspriedās savā starpā, sacīdami:
16 "Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka tiešām brīnums caur tiem noticis,
tas visiem ir zināms, kas Jeruzālemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt;
17 bet lai tas ļaužu starpā tālāk neizpaužas, mēs tiem stingri piekodināsim
nerunāt vairs šinī Vārdā ne ar vienu cilvēku."
18 Tos ieaicinājuši, viņi tiem pavēlēja nemaz vairs nerunāt, nedz mācīt Jēzus
Vārdā.
19 Bet Pēteris un Jānis, tiem atbildēdami, sacīja: "Spriediet paši, vai ir
taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam;
20 jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši."
21 Tiem vēlreiz piedraudējuši un nevarēdami izdomāt, kā tos sodīt, viņi tos
atlaida ļaužu dēļ, jo visi teica Dievu par to, kas bija noticis,
22 jo šis cilvēks, kam dziedināšanas brīnums bija noticis, bija vairāk kā
četrdesmit gadu vecs.
23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem
bija sacījuši.
24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: "Kungs, Tu, kas esi
radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī,
25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc
tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?
26 Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret To Kungu un Viņa
Svaidīto. -
27 Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm šinī
pilsētā apvienojušies pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis,
28 lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam bija
jānotiek.
29 Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu
vārdu,
30 Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā
kalpa Jēzus Vārdā."
31 Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie
visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.
32 Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca
par savu, bet viņiem viss bija kopīgs.
33 Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela
žēlastība bija ar viņiem visiem.
34 Viņu starpā arī nebija neviena, kam kā trūktu; jo tie, kam bija tīrumi vai nami,
tos pārdeva un atnesa maksu par pārdoto
35 un nolika apustuļiem pie kājām; un katram tika izdalīts, kā kuram vajadzēja.
36 Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu, tulkojumā: iepriecināšanas dēls,
levīts, dzimis kiprietis,
37 pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu
kājām.
|