|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
APUSTUĻU DARBI
21. nodaļa
Kad bijām no tiem šķīrušies un atstājuši krastu, mēs, taisnā ceļā braukdami,
nonācām Kosā, nākamajā dienā Rodā un no turienes Patarā;
2 un, atraduši kuģi, kas devās uz Feniķiju, mēs iekāpām un aizbraucām.
3 Redzējuši Kipru un to atstājuši pa kreisi, mēs braucām uz Sīriju un izkāpām
malā Tirā, jo tur kuģim bija jāizkrauj krava.
4 Uzmeklējuši mācekļus, mēs tur palikām septiņas dienas; tie Pāvilam caur Garu
sacīja, lai viņš neiet uz Jeruzālemi.
5 Savu laiku tur pavadījuši, mēs devāmies ceļā, un visi ar sievām un bērniem mūs
pavadīja vēl ārpus pilsētas, un, nometušies ceļos krastmalā, mēs lūdzām Dievu.
6 Un, cits no cita atvadījušies, iekāpām kuģī, bet viņi griezās atpakaļ uz savām
mājām.
7 Pabeiguši jūras braucienu, mēs no Tiras nonācām Ptolemaidā un, apsveikuši
brāļus, pie tiem palikām vienu dienu.
8 Nākamajā dienā mēs devāmies ceļā un nonācām Cēzarejā, un, iegājuši
evaņģēlista Filipa namā, kas bija viens no izvēlētajiem septiņiem, mēs palikām
pie viņa.
9 Viņam bija četras meitas, jaunavas, kuras pravietoja.
10 Kad mēs vairāk dienu tur bijām palikuši, no Jūdejas atnāca kāds pravietis,
vārdā Agabs,
11 ieradās pie mums un, paņēmis Pāvila jostu, saistīja pats sev kājas un rokas,
sacīdams: "Tā saka Svētais Gars: tāpat jūdi saistīs Jeruzālemē vīru, kam
šī josta pieder, un nodos pagānu rokās."
12 Kad mēs to dzirdējām, mēs un šejienes iedzīvotāji lūdzām, lai viņš neiet uz
Jeruzālemi.
13 Bet Pāvils atbildēja: "Ko jūs darāt, kam jūs raudat un laužat manu sirdi? Es
esmu gatavs par Kunga Jēzus Vārdu Jeruzālemē ne vien uzņemties saites, bet arī
mirt."
14 Kad viņš neļāvās pierunāties, mēs apklusām, sacīdami: "Tā Kunga prāts
lai notiek."
15 Pēc šīm dienām mēs, sagatavojušies ceļam, gājām uz Jeruzālemi;
16 arī daži mācekļi no Cēzarejas nāca mums līdzi un noveda mūs mājvietā pie
kiprieša Mnasona, kāda veca mācekļa.
17 Kad mēs nonācām Jeruzālemē, brāļi mūs labprāt uzņēma.
18 Nākamajā dienā Pāvils ar mums aizgāja pie Jēkaba, un visi vecaji arī bija klāt.
19 Tos apsveicis, viņš pēc kārtas izstāstīja, ko Dievs pagāniem ar viņa kalpošanu
bija darījis.
20 To dzirdējuši, viņi slavēja Dievu un viņam sacīja: "Brāli, tu redzi, cik
tūkstoši jūdu ir kļuvuši ticīgi, un visi ir dedzīgi bauslības piekritēji;
21 bet tie dabūjuši zināt par tevi, ka tu visus jūdus, kas dzīvo pagānu vidū,
mācot atkrist no Mozus, sacīdams, lai viņi neapgraiza savus bērnus un nedzīvo pēc
tēvu ieražām.
22 Kas nu būs? Katrā ziņā viņi dzirdēs, ka tu esi atnācis.
23 Tāpēc dari, ko mēs tev sakām! Mums ir četri vīri, kas Dievam solījušies.
24 Ņem tos pie sevis, šķīsties ar tiem un samaksā par viņiem, lai viņi apcērp
galvu, tad visi zinās, ka tie ir nieki, ko viņi par tevi dzirdējuši, un ka arī tu
pats dzīvo pēc bauslības.
25 Bet par pagāniem, kas kļuvuši ticīgi, mēs esam lēmuši un rakstījuši, lai viņi
sargās no elku upuriem, asinīm, nožņaugta un netiklības."
26 Tad Pāvils, šos vīrus pie sevis ņēmis un nākamajā dienā ar tiem šķīstījies,
iegāja Templī un paziņoja, ka viņi turpinās šķīstīšanās laiku, līdz kamēr par
ikvienu no viņiem būs atnests upuris.
27 Kad septiņas dienas gandrīz jau bija galā, Āzijas jūdi, redzēdami viņu Templī,
sakūdīja visus ļaudis un sagrāba viņu,
28 saukdami: "Israēlieši, nāciet palīgā! Šis ir tas cilvēks, kas visur visus
māca pret tautu, bauslību un pret šo vietu, un turklāt viņš ievedis grieķus Templī
un sagānījis šo svēto vietu."
29 Jo viņi iepriekš bija redzējuši efezieti Trofimu kopā ar viņu pilsētā un
domāja, ka Pāvils to ievedis Templī.
30 Tad visu pilsētu pārņēma uztraukums, saskrēja ļaudis un, sagrābuši Pāvilu,
vilka to no Tempļa ārā; un tūdaļ durvis tika aizslēgtas.
31 Kad tie dzīrās viņu nonāvēt, rotas komandierim pienāca ziņa, ka visa Jeruzāleme
esot nemiera pārņemta.
32 Paņēmis kareivjus un virsniekus, viņš tūdaļ steidzās pie tiem lejā; bet šie,
ieraudzījuši komandieri un kareivjus, mitējās Pāvilu sist.
33 Komandieris piegāja klāt, saņēma viņu, pavēlēja ar divi važām saistīt un
vaicāja, kas viņš esot un ko esot darījis.
34 Bet pūlī citi sauca šo, citi to; tā kā viņš troksnī nekā noteiktu nevarēja
uzzināt, viņš pavēlēja Pāvilu aizvest karaspēka mītnē.
35 Bet, nonākot uz kāpnēm, kareivjiem vajadzēja viņu nešus nest ļaužu
uzmākšanās dēļ,
36 jo ļaužu pulks sekoja, saukdams: "Nost viņu!"
37 Pirms Pāvilu ieveda karaspēka mītnē, viņš komandierim jautāja: "Vai man ir
atļauts tev ko teikt?" Tas atbildēja: "Vai tu proti grieķiski?
38 Vai tik tu neesi tas ēģiptietis, kas priekš dažām dienām sacēlies un aizvedis
tuksnesī četrus tūkstošus sikariešu?"
39 Bet Pāvils sacīja: "Es esmu jūds, tarsietis, ievērojamās Kilikijas pilsētas
pilsonis; es tevi lūdzu, atļauj man runāt uz ļaudīm."
40 Viņa atļauju dabūjis, Pāvils nostājās uz kāpnēm un māja ļaudīm ar roku; kad
visi bija apklusuši, viņš tos ebreju valodā uzrunāja.
|