|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
APUSTUĻU DARBI
23. nodaļa
Uzlūkodams sinedriju, Pāvils sacīja: "Brāļi, es esmu dzīvojis pēc
vislabākās sirdsapziņas Dieva priekšā līdz šai dienai."
2 Te augstais priesteris Ananija pavēlēja tiem, kas ap viņu stāvēja, sist viņam pa
muti.
3 Tad Pāvils uz viņu sacīja: "Dievs tevi sitīs, tu nobalsinātā siena; tu še
sēdi mani tiesāt pēc likuma un pavēli mani sist pret likumu?"
4 Bet tie, kas ap viņu stāvēja, sacīja: "Tu uzdrošinies lamāt Dieva
priesteri?"
5 Pāvils atbildēja: "Es nezināju, brāļi, ka tas ir augstais priesteris; jo ir
rakstīts: sargies ļaunu runāt par savas tautas valdnieku."
6 Zinādams, ka sinedrijā daļa bija saduķeji un otra daļa farizeji, viņš sauca:
"Brāļi, es esmu farizejs, farizeja dēls; mani tiesā mūžīgās dzīvības
cerības un mirušo augšāmcelšanās dēļ."
7 Kad viņš to bija runājis, izcēlās strīds farizeju un saduķeju starpā, un sapulce
sašķēlās.
8 Jo saduķeji saka, ka nav ne augšāmcelšanās, ne eņģeļu, ne gara, bet farizeji
visu to atzīst.
9 Tad izcēlās liela kliegšana, un daži farizeju novirziena rakstu mācītāji
piecēlās un iejaucās strīdā, sacīdami: "Mēs nekā ļauna šinī cilvēkā
neredzam; varbūt gars vai eņģelis ar viņu runājis?"
10 Kad nemiers auga, komandieris, baidīdamies, ka viņi Pāvilu nesaplosa, pavēlēja
ierasties karaspēka nodaļai, izraut to no viņu vidus un aizvest karaspēka mītnē.
11 Nākamajā naktī Tas Kungs viņam piestājās un sacīja: "Esi drošs! Kā tu par
Mani esi liecinājis Jeruzālemē, tā tev jāliecina arī Romā."
12 Kad diena bija uzaususi, jūdi sapulcējās un sazvērējās, sacīdami, ka viņi
neēdīs un nedzers, iekāms nebūs nonāvējuši Pāvilu.
13 To bija vairāk kā četrdesmit, kas tā bija sazvērējušies.
14 Tie nāca pie priesteriem un vecajiem un sacīja: "Mēs ar zvērestu esam
saistījušies neko nebaudīt, iekāms Pāvilu nebūsim nonāvējuši.
15 Tagad jūs kopā ar sinedriju paziņojiet komandierim, lai viņu atved pie jums, it kā
jūs viņa lietu gribētu rūpīgāk izklaušināt; bet mēs esam gatavi viņu nonāvēt,
pirms viņš atnāk."
16 Bet Pāvila māsas dēls, dzirdēdams par šo viltus nodomu, atnāca, iegāja
karaspēka mītnē un paziņoja to Pāvilam.
17 Pāvils, pieaicinājis kādu virsnieku, sacīja: "Aizved šo jaunekli pie
komandiera, jo viņam ir kaut kas tam ziņojams."
18 Viņš to ņēma līdzi un, aizvedis pie komandiera, sacīja: "Apcietinātais
Pāvils mani sauca un lūdza atvest šo jaunekli pie tevis, jo viņam esot kaut kas tev
sakāms."
19 Komandieris, paņēmis viņu pie rokas un aizgājis savrup, vaicāja: "Kas tev man
ziņojams?"
20 Jauneklis sacīja: "Jūdi norunājuši tevi lūgt, lai tu rītā Pāvilu vestu
sinedrija priekšā, it kā gribēdams kaut ko tuvāk par viņu izzināt.
21 Bet tu neuzticies viņiem, jo vairāk kā četrdesmit vīru no viņu vidus viņam
uzglūn, un tie sazvērējušies neēst un nedzert, iekāms viņu nebūšot nonāvējuši,
un tagad tie ir sagatavojušies un gaida tavu solījumu."
22 Tad komandieris jaunekli atlaida, pavēlēdams: "Nesaki nevienam, ka tu man to esi
paziņojis."
23 Viņš ataicināja divi virsniekus un sacīja: "Sagatavojiet trešai nakts stundai
divi simti kareivju, kas lai ietu uz Cēzareju, un septiņdesmit jātnieku un divi simti
šķēpnešu.
24 Turiet kārtībā jājamos lopus, lai sēdinātu virsū Pāvilu un novestu to
drošībā pie zemes pārvaldnieka Fēliksa."
25 Un viņš rakstīja šāda satura vēstuli:
26 "Klaudijs Lizijs sveicina ļoti cienījamo zemes pārvaldnieku Fēliksu.
27 Šo vīru, ko jūdi bija saņēmuši un gribēja nonāvēt, es, piesteidzies palīgā
ar karaspēka nodaļu, atbrīvoju, uzzinājis, ka viņš ir romietis;
28 un, gribēdams zināt, kādas vainas dēļ tie viņu apsūdz, es viņu vedu sinedrija
priekšā.
29 Es nopratu, ka to apsūdz viņu bauslības lietās, bet nebija sūdzības, ar ko viņš
būtu pelnījis nāvi vai važas.
30 Kad man kļuva zināms viņu nodoms pret šo vīru, es tūdaļ sūtīju viņu pie
tevis, pavēlēdams arī sūdzētājiem izteikt tavā priekšā, kas tiem ir pret
viņu."
31 Tad kareivji, kā tiem bija pavēlēts, ņēma Pāvilu un naktī aizveda uz
Antipatridu.
32 Nākamajā dienā tie lika jātniekiem ar viņu iet tālāk un paši atgriezās
karaspēka mītnē.
33 Nonākuši Cēzarejā, tie nodeva vēstuli zemes pārvaldniekam un veda arī Pāvilu
viņa priekšā.
34 Izlasījis vēstuli, tas vaicāja, no kura apgabala viņš esot, un dzirdēdams, ka no
Kilikijas,
35 sacīja: "Es tevi uzklausīšu pēc tam, kad arī tavi apsūdzētāji būs
atnākuši," - un pavēlēja viņu paturēt apcietinājumā Hēroda pilī.
|