|
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
ECĒHIĒLA GRĀMATA
1. nodaļa
Notika tas trīsdesmitā gada ceturtā mēneša piektajā dienā, kad es biju aizvesto
starpā pie Ķebaras upes; tad atvērās debesis, un es redzēju dievišķas parādības.
2 Mēneša piektajā dienā, tas bija ķēniņa Jojahina piektais trimdas gads,
3 atklājās Tā Kunga vārds priesterim Ecēhiēlam, Busija dēlam, kaldeju zemē pie
Ķebaras upes - tur nāca Tā Kunga roka pār viņu.
4 Es redzēju - piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem, pacēlās liels mākonis ar
uguni, tam bija spožums visapkārt un pašā vidū spulgoja kaut kas kā spilgti
mirdzošs metāls.
5 Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi: tie bija
cilvēkiem līdzīgi tēli.
6 Bet ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni.
7 Viņu kājas bija taisnas, un viņu kāju pēdas bija kā teļa nagi un laistījās kā
nogludināts varš.
8 Zem viņu spārniem bija cilvēka rokas uz visām četrām pusēm. Visiem četriem bija
katram sava seja un savi spārni.
9 Visi viena tēla spārni bija salikti kopā cits pie cita. Iedami tēli negrieza seju
atpakaļ, bet katrs gāja taisni uz priekšu.
10 Viņu seja bija šāda: priekšpusē tiem bija cilvēka seja, labajā pusē lauvas seja
visiem četriem, kreisajā pusē vērša seja visiem četriem un iekšpusē ērgļa seja
visiem četriem.
11 Viņu sejas bija vērstas un spārni bija izplesti uz augšu, katram tēlam divi, kas
saskārās ar blakustēlu spārniem, un divi apsedza katram viņa ķermeni.
12 Tie ikviens gāja taisni uz priekšu, tie gāja neatskatīdamies, kurp gars tos dzina.
13 Šo dzīvo tēlu izskats bija kā kvēlojošas ogles, kā lāpu spožums: to uguns
spulgoja dzīvo tēlu starpā. Ugunij bija spilgts spožums, no uguns izšāvās zibeņi.
14 Dzīvie tēli šaudījās šurpu turpu un izskatījās kā zibeņi.
15 Tuvāk aplūkojot dzīvos tēlus, es redzēju četrus riteņus zemē, pa vienam katra
tēla priekšā.
16 Un riteņu izskats un veidojums bija kā no hrizolīta, un visi četri bija vienādi,
un tie bija tā veidoti, it kā ritenis ietilptu ritenī.
17 Tie gāja uz visām četrām pusēm, sāņus nepagriezdamies.
18 Riteņu loki, ārkārtīgi augsti, lieli un briesmīgi, bija acu pilni visiem četriem
visapkārt,
19 un, kad dzīvie radījumi iekustējās, tad ritēja tiem līdzi arī riteņi, un, kad
tie no zemes pacēlās, tad pacēlās tiem līdzi arī riteņi;
20 tie gāja, kurp gars tos dzina, un riteņi pacēlās un gāja tiem līdzi, jo dzīvo
radījumu gars mājoja arī riteņos.
21 Kad tie gāja, gāja arī riteņi, kad tie stāvēja, tad stāvēja arī riteņi; kad
tie pacēlās no zemes, tad pacēlās līdzi arī riteņi, jo dzīvo radījumu gars
mājoja riteņos.
22 Pār dzīvo radījumu galvām bija it kā debess izplatījums, kā brīnišķīgi
mirdzošs kalna kristāls; tas bija augstu izplests pār viņu galvām.
23 Zem debess izplatījuma viņu spārni bija līmeniski taisni izplesti viens pret otru,
katram divi; ar pārējiem diviem tie apsedza katrs savu ķermeni.
24 Un es dzirdēju viņu spārnu švīkoņu, tā bija kā lielu ūdeņu krākšana, kā
Visuvarenā pērkona rūkšana; kad tie kustējās, tā bija kā kara nometnes dunoņa,
kad tie apstājās, tad tie ļengani nolaida savus spārnus.
25 Un balss atskanēja no izplatījuma, kas bija virs viņu galvām. Kad tie stāvēja,
viņi slābani lika nokarāties saviem spārniem.
26 Un augstu pār izplatījumu virs viņu galvām bija saskatāms kaut kas kā safīra
akmens, kaut kas tronim līdzīgs. Uz šā troņa veidojuma bija redzams sēžam tēls,
tam bija cilvēka izskats.
27 Un es redzēju it kā zaigojoša metāla mirdzumu, kā uguni viņam visapkārt un
iekšā: no viņa gurniem uz augšu un no viņa gurniem uz leju uguns liesma apklāja
viņu. Arī tālāk ap viņu visapkārt bija spilgti starojoša gaisma.
28 Kā varavīksne atspīd pie debesīm lietus laikā, tāds bija starojošais spožums ap
viņu. Tāda bija Tā Kunga godības parādība. Kad es to redzēju, tad es nokritu uz
sava vaiga un dzirdēju kādu runājam.
|