|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
ECĒHIĒLA GRĀMATA
36. nodaļa
"Tu, cilvēka bērns, sludini par Israēla kalnāju: jūs, Israēla kalni,
klausaities Tā Kunga vārdu!
2 Tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka ienaidnieks par jums saka: ahā, mūžīgie kalni
ir tagad mūsu īpašums!
3 Tad sludini tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, tāpēc ka jūs postīja un
vajāja no visām pusēm, tā ka jūs nokļuvāt vēl pāri palikušo tautu varā un
nonācāt dažādu ļaužu ļaunās valodās,
4 tāpēc jūs, Israēla kalni, uzklausait Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs
kalniem un pakalniem, lejām un gravām, tukšām posta vietām un atstātām pilsētām,
mjkas atlikušām tautām visapkārt kļuvušas par laupījumu un par apsmieklu,
5 un tāpēc tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, sirds karstumā Es runāju pret vēl
pāri palikušajām tautām un pret visu Edomu, kas ar lielu sirdsprieku un nicināšanu
bija piesavinājušās Manu zemi, lai to izlaupītu un noplicinātu.
6 Tādēļ sludini par Israēla zemi un saki kalniem un pakalniem, gravām un ielejām:
tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, Es pašlaik runāju Savā karstumā un bardzībā,
tāpēc ka jums bija jāpanes citu tautu apsmiekls.
7 Tāpēc tā saka Dievs Tas Kungs: Es paceļu Savu roku zvērestam, ka tautām, kas jums
visapkārt, jāpanes pašām savs apsmiekls.
8 Bet jūs, Israēla kalni, atkal zaļosit jaunās atvasēs un to zaros nesīsit augļus
Manai Israēla tautai, jo tā drīzumā pārnāks.
9 Jo ziniet, Es nākšu atkal pie jums un gādāšu par jums, jūs būsit atkal apkopti un
apsēti.
10 Es vairošu jūsu novados cilvēkus, visu Israēla namu; atkal apdzīvotas būs
pilsētas un sagrautās vietas atjaunotas.
11 Es vairošu jūsu nogāzēs cilvēkus un lopus, tie vairosies un vaislosies; Es likšu
jums būt tā apdzīvotiem kā vecos laikos, Es jums darīšu vairāk laba nekā agrāk,
lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs.
12 Es likšu pa jums atkal staigāt ļaudīm, Savai Israēla tautai, un tie saņems tevi,
tu kalnu zeme, par īpašumu, tu tiem piederēsi un tiem nelaupīsi vairs bērnus.
13 Tā saka Dievs Tas Kungs par šo zemi: tāpēc ka tev pārmet, ka tu esot bijusi
cilvēku ēdēja un savas tautas bērnu laupītāja,
14 tad tu turpmāk neēdīsi vairs cilvēkus un nelaupīsi bērnus savai tautai, tā saka
Dievs Tas Kungs,
15 Es nelikšu tev vairs dzirdēt tautu nievājumus, tu nenesīsi vairs tautu apsmieklu un
nelaupīsi bērnus savai tautai," saka Dievs Tas Kungs.
16 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
17 "Cilvēka bērns, kamēr Israēla nama ļaudis dzīvoja savā zemē, tie
aptraipīja to ar saviem ceļiem un ar saviem darbiem; viņu ceļš bija Manā priekšā
kā sievas nešķīstums viņas mēnešreizēs.
18 Tad Es izlēju Savas dusmas pār viņiem to asiņu dēļ, ko tie ir izlējuši tai
zemē, un viņu elkdievības dēļ, ar ko viņi to sagānījuši.
19 Es izklīdināju tos tautu starpā un tos izkaisīju pa svešām zemēm. Es tos
tiesāju pēc viņu ceļiem un pēc viņu darbiem.
20 Kad tie nonāca citu tautu starpā, tie tur lika negodā Manu svēto Vārdu, un
iezemieši par tiem sacīja: tie ir Tā Kunga tauta, un tomēr tiem bija jāaiziet no
Viņa zemes.
21 Tad Man bija žēl Mana svētā Vārda, ko Israēla nams bija negodā licis svešu
tautu starpā, kur tie nonāca.
22 Tādēļ saki Israēla namam: tā saka Dievs Tas Kungs: ne jūsu dēļ, Israēla nams,
Es tā rīkojos, bet Sava svētā Vārda dēļ, ko jūs esat negodā likuši to tautu
starpā, kur jūs bijāt nonākuši.
23 Tāpēc Es celšu Savu lielo Vārdu atkal godā, kas tagad negodā likts tautu starpā,
jo jūs to par tādu padarījāt; un tautas atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es viņu acu
priekšā pret jums parādīšos kā Svētais, saka Dievs Tas Kungs,
24 Es jūs izlasīšu no tautu vidus, savākšu jūs no visām zemēm un atvedīšu jūs
atpakaļ jūsu pašu zemē.
25 Es jūs slacināšu ar šķīstu ūdeni, lai jūs topat šķīsti: Es jūs
šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elka kalpības.
26 Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens
sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.
27 Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit
un pildīsit Manas tiesas.
28 Tad jūs dzīvosit tanī zemē, ko Es devu jūsu tēviem, un jūs būsit Mana tauta, un
Es būšu jūsu Dievs.
29 Kad Es būšu jūs šķīstījis no visām jūsu nešķīstībām, Es likšu nākt pār
jums labības svētībai, Es pacelšu jūsu lauku ražas un Es nesūtīšu jums vairs
badu.
30 Es vairošu arī koku un lauku augļus, lai citas tautas jūs neapsmej bada dēļ.
31 Kad jūs tad pieminēsit savus ļaunos ceļus un savus nelabos darbus, tad jums pašiem
būs riebums savu noziegumu un nelietību dēļ.
32 Un to Es nedaru jūsu dēļ, saka Dievs Tas Kungs, tas jums jāzina. Bet kaunieties un
nosarkstiet savu ceļu dēļ, jūs Israēla nams!
33 Tā saka Dievs Tas Kungs: tanī laikā, kad Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu
noziegumiem, Es piešķiršu pilsētām jaunus iedzīvotājus; sagrautās pilsētas tiks
atkal atjaunotas.
34 Tukšo un atmataino zemi atkal apstrādās, kas agrāk stāvēja kā neauglīga
kailatne ikviena garāmgājēja acu priekšā.
35 Tad sacīs: šī zeme, kas agrāk bija tukša un kaila, ir tagad kā Ēdenes dārzs, un
pilsētas, kas bija drupu kaudzes un bija izpostītas un sagrautas, tagad ir nocietinātas
un apdzīvotas.
36 Tad tautas, kas atlikušas jums visapkārt, nāks pie atziņas, ka Es, Tas Kungs,
uzceļu, kas bija sagrauts, un apdēstu, kas bija aizlaists un izpostīts. Es, Tas Kungs,
to apsolīju, un Es to arī izpildīšu.
37 Tā saka Dievs Tas Kungs: arī to lūgšanu Israēla namam Es paklausīšu: Es vairošu
viņa ļaužu daudzumu kā avju pulku.
38 Kā svētītās upura avis pildīja svētnīcu un svētku dienās avis pildīja
Jeruzālemi, tā pildīs cilvēku bērni kā ganāmais pulks tukšās pilsētas, un tie
atzīs, ka Es esmu Tas Kungs."
|