|
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
ĪJABA GRĀMATA
1. nodaļa
Uca zemē mita kāds vīrs, vārdā Ījabs. Šis vīrs bija sirdsskaidrs un taisns, jo
viņš bijās Dieva un vairījās no ļauna.
2 Viņam bija dzimuši septiņi dēli un trīs meitas.
3 Un viņam piederēja septiņi tūkstoši sīklopu, trīs tūkstoši kamieļu un pieci
simti jūgu vēršu, arī pieci simti ēzeļu māšu un ļoti liels skaits darba roku.
Šis vīrs bija viscildenākais starp visiem ļaudīm, kas dzīvoja austrumos.
4 Viņa dēli bija paraduši ikviens savā namā pēc kārtas kopā sanākt un rīkot
dzīres. Tie mēdza aicināt un ielūgt arī savas trīs māsas, lai tās kopā ar viņiem
ēstu un dzertu.
5 Kad kārtējo dzīru laiks bija apkārt, tad Ījabs sūtīja viņiem savu atgādinājumu
un ieteica pašiem svētīties. Viņš svētīja viņus arī pats. Viņš cēlās nākamā
dienā agri no rīta un upurēja dedzināmos upurus, atbilstoši viņu skaitam, jo Ījabs
mēdza spriest tā: "Varbūt mani dēli ir grēku darījuši un savā sirdsprātā
zaimojuši Dievu." Tā Ījabs darīja allažiņ.
6 Un notika, kādu dienu kad Dieva dēli>fn001<nāca, lai nostātos Tā Kunga priekšā,
tad arīdzan sātans atnāca viņu vidū.
7 Un Tas Kungs sacīja sātanam: "No kurienes tad tu nākdams?" Un sātans Tam
Kungam atbildēja un sacīja: "No ceļojuma un no klejojuma pa visu zemes
virsu."
8 Un Tas Kungs sacīja sātanam: "Vai tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav
virs mjzemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš
bīstas Dieva un vairās no ļauna."
9 Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja: "Vai Ījabs Dievu velti un bez kāda
apsvēruma bīstas?
10 Un vai Tu pats arī neesi gan ap viņu, gan ap viņa namu, gan ap visu, kas tam pieder,
uzcēlis aizsargžogu? Tu esi viņa roku pūliņu svētījis, un viņa ganāmpulki ir
izpletušies pāri visai zemei.
11 Bet izstiep Savu roku un pieskaries visam tam, kas viņam pieder, - tiešām atklāti
viņš no Tevis atsacīsies."
12 Tad Tas Kungs sacīja sātanam: "Labi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā varā,
tikai neizstiep savu roku pret viņu pašu." Un sātans aizgāja projām no Tā Kunga
vaiga.
13 Un notika, kādu dienu, kad viņa dēli un viņa meitas ēda un dzēra sava pirmdzimtā
brāļa namā,
14 tad kāds vēstnesis atsteidzās pie Ījaba un sacīja: "Patlaban vērši vilka
tīrumā arklus, bet ēzeļu mātes atradās līdzās viņiem ganos.
15 Pēkšņi lopiem uzbruka sabieši un tos paņēma, bet jaunos kalpus viņi nokāva ar
zobena asmeni; es viens pats izglābos, lai tev to paziņotu."
16 Un, kamēr tas vēl skaidroja, ieradās kāds cits un sacīja: "Dieva uguns krita
no debesīm un sadedzināja gan sīklopus, gan arī jaunos ganu zēnus, tos pilnīgi
aprīdama; es viens pats izglābos, lai tev to paziņotu."
17 Un, kamēr šis vēl stāstīja, nāca kāds cits un sacīja: "Kaldeji
izvirzījās trijos pulkos, un tie uzbruka kamieļiem un tos aizveda, bet kalpus tie
nogalināja ar zobena asmeni. Es viens pats izglābos, lai tev to paziņotu."
18 Kamēr tas vēl runāja, atnāca kāds cits un sacīja: "Tavi dēli un tavas
meitas ēda un dzēra vīnu sava pirmdzimtā brāļa namā.
19 Un redzi, liela vētra nāca no tuksneša un sagrāba namu aiz visiem tā četriem
stūriem; tas sagruva uz jauniešiem, un tie bija pagalam. Es vienīgais izglābos, lai
tev to paziņotu."
20 Tad Ījabs piecēlās un saplēsa savu virsvalku, viņš noskuva kailu savu galvu,
nometās zemē un noliecās uz sava vaiga pie zemes,
21 un sacīja: "Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal
aiziešu. Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir
slavēts!"
22 Pie visa tā Ījabs nekādu grēku neizdarīja un neizteica nekādu aplamību pret
Dievu.
|