|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
ĪJABA GRĀMATA
31. nodaļa
Es noslēdzu derību ar paša acīm, ka es neuzlūkošu nevienu jaunavu,
2 jo kādu tad atmaksu man Dievs piešķirtu no augšienes un kādu mantojumu Visuvarenais
no debess augstumiem?
3 Vai tas nav posts negodīgam un nelaime tam, kas dara ļaunus darbus?
4 Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš gan neskaita visus manus soļus?
5 Ja es kādreiz ar netaisnību esmu gājis kopā un ja manas kājas steigušās, lai
kādu apkrāptu,
6 tad lai Dievs mani nosver taisnīgā svaru kausā, un tad Viņš droši atzīs manu
nenoziedzību!
7 Ja jebkad mani soļi būtu novērsušies no taisnā ceļa un ja manas acis būtu
devušas vielu sirds iekārei, un ja kaut nieks ir spējis pielipt manām rokām,
8 tad liec man sēt, un lai cits to ēd, un lai ar saknēm top izrauti visi mani iedēsti!
9 Ja mana sirds būtu aizrāvusies pēc kādas citas sievas vai ja es būtu glūnējis
kaimiņos pie svešām durvīm,
10 tad lai mana sieva maļ miltus citam, un lai citi noliecas pār viņu!
11 Tik tiešām tā būtu negantība un kauna lieta, un tas būtu pārkāpums, kas
tiesnešiem sodāms.
12 Jo uguns ir tā, kas rij līdz pat pazemei; tā būtu iznīcinājusi visu manu guvumu.
13 Ja es sava kalpa vai savas kalpones tiesības nebūtu pasargājis, kad viņiem radās
nesaskaņas ar mani,
14 ko tad es spētu darīt, ja pret mani celtos pats Dievs? Ja Viņš lietu izmeklētu, ko
es atbildētu Viņam?
15 Vai Viņš, kas mani mātes miesās radījis, nav darinājis arī viņus? Un vai Viņš
nav mūs mātes klēpī veidojis par vienu un to pašu?
16 Vai es gan esmu viņu iekāroto liedzis nabagiem, vai es esmu pieļāvis, ka atraitnes
acis īgtu?
17 Vai es savu maizes riecienu esmu viens pats ēdis, vai arī bārabērns no tā neēda?
18 Nē, no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes
miesām es viņu esmu žēlojis.
19 Vai es esmu vienaldzīgi noraudzījies, ja kāds bez apģērba gāja bojā vai kad
apspiestam nebija ar ko apsegties?
20 Un vai es no viņa gurniem būtu guvis svētījumu, ja manu jēru ādas tos nebūtu
allaž sasildījušas,
21 un, ja es jebkad savu roku stingri būtu pacēlis pret bāreni, būdams pārliecināts,
ka es tiesā atradīšu atbalstu,
22 tad lai mans plecs atkrīt no mana skausta un lai mana roka tiek nolauzta no pleca!
23 Un kā šausmas tad pār mani būtu nācis Dieva sods, Viņa varenības un diženuma
priekšā es nebūtu varējis pastāvēt.
24 Ja es būtu licis savu cerību uz zeltu jeb vai smalkam zelta izstrādājumam es būtu
teicis: tu tas esi, uz ko es paļaujos;
25 ja es tādēļ vien būtu bijis līksms, ka man ir daudz mantas un ka mana roka ir
guvusi panākumus;
26 ja es saules gaismā būtu raudzījies, kad tā spīdēja, vai mēnesī, kad tas savās
gaitās spoži tecēja,
27 vai slepeni savā sirdsprātā es būtu ļāvies samulsināties un savu roku no mutes
uz tiem būtu pacēlis, tos godinot, -
28 arī tas jau būtu bijis noziegums, kas tiesnešiem sodāms, jo es būtu Dievu debesu
augstumos pievīlis ar nepatiesību.
29 Un, ja es būtu līksmojies sava ienaidnieka posta dēļ, ka es būtu bijis
sajūsmināts par to, ka viņš tagad saņēmis sodu,
30 nē, tomēr es savai mutei neatļāvu grēkot, ka es būtu lādējis viņa dvēseli, ka
mana mēle ar lāstu būtu kārojusi pēc viņa dzīvības.
31 Un vai manas paša telts vīri neiebilstu: kas kaut vienu ir atradis, kas nebūtu bijis
paēdis no viņa gaļas bļodas?
32 Nē, svešiniekam nekad nevajadzēja pārnakšņot laukā, un savas durvis es pats
labprāt vēru vaļā ceļiniekam.
33 Ja es būtu slēpis savus pārkāpumus, kā parasts ļaužu starpā, tos glabādams
savās krūtīs,
34 tāpēc ka es baidītos no lielā ļaužu pulka vai no savu radu nicinājuma, tad es
būtu izturējies klusu un pat nebūtu gājis laukā pa durvīm.
35 Ak, kaut jel būtu kāds, kas mani uzklausītu! Lūk, še ir mans paraksts, lai man
atbild pats Visuvarenais. Ak, kaut man būtu tā grāmata, ko rakstījis mans pretinieks!
36 Tiešām, es to celtu uz saviem pleciem un iznestu visiem parādīt, es to sev aptītu
ap deniņiem kā galvas rotu!
37 Tad es ar prieku viņam paziņotu savu soļu skaitu un sniegtu arī to pamatojumu; kā
kāds augsts vadonis es tad tuvotos viņam!
38 Un, ja mana druva kādreiz par mani būtu žēlojusies un visas druvas vagas būtu
raudājušas,
39 un ja arī ieņēmumu no druvas es bez kādas atlīdzības būtu izlietojis sev un
būtu licis vaidēt tās īstajiem īpašniekiem - druvas arājiem,
40 tad lai man kviešu vietā izaug dadži un miežu vietā nikna vārpu zāle!" Tā
noslēdzas Ījaba vārdi.
|