|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
JESAJAS GRĀMATA
33. nodaļa
Bēdas tev, postītāj, kas pats neesi postīts! Un bēdas tev, laupītāj, kas pats
neesi aplaupīts! Kad tu būsi pabeidzis savu postīšanas darbu, tad izpostīs tevi
pašu; kad tu būsi ar saviem laupīšanas darbiem galā, tad aplaupīs tevi pašu!
2 Kungs, esi mums žēlīgs, mēs paļaujamies uz Tevi! Esi Tu mūsu elkonis ik rītus un
mūsu palīgs bēdu laikā!
3 Tautas bēg no Tavu soļu trokšņa, tās izklīst, kad Tu celies.
4 Tad jūsu laupījums un jūs paši tiksit pilnīgi pievākti, kā pievāc savu
laupījumu siseņu mākonis un kā sienāži skraida, kad viņus izbiedē; tā ļaudis
skraidīs, cenzdamies pievākt jo vairāk laupījuma.
5 Dižens ir Tas Kungs, jo Viņš mājo augstībā. Viņš piepildīs Ciānu ar tiesu un
taisnību.
6 Un Viņš būs tavas dzīves pamats, pestīšanas bagātība, gudrības un atziņas
avots; bijība Tā Kunga priekšā būs Ciānai dārga manta.
7 Lūk, viņu varoņi brēc uz ielas, miera sūtņi gauži raud!
8 Tukši ir ceļi, nav neviena ceļa gājēja; viņi lauzuši derību, postījuši
pilsētas un nicinājuši cilvēkus.
9 Zeme sēro un nīkst, Libanons stāv nokaunējies un kalst nost; Saronas ieleja ir kā
tuksnesis, Basans un Karmels birdina savas lapas.
10 "Tagad Es piecelšos," saka Tas Kungs, "Es izsliešos visā augumā,
piecēlies stāvus!
11 Jūs staigājat grūti ar zāli un sienu, bet dzemdēsit salmus; jūsu dusmu
šņākoņa ir uguns, kas aprīs jūs pašus.
12 Tautas sadedzinās par kaļķiem vai kā nocirstus ērkšķus, kas ugunī izplēn.
13 Klausaities, jūs tālie, ko Es esmu darījis, un atzīstiet Manu varu, jūs
tuvie!"
14 Tad bailes pārņem grēciniekus Ciānā un izbailēs dreb atkritēji: kas no mums var
dzīvot postīgā ugunī, kas no mums var pastāvēt mūžīgās liesmās?
15 Kas taisnībā staigā un patiesību runā, kas noraida izspiestu mantu, kura rokas
nepieņem dāvanas, kas aizbāž savas ausis, lai nedzirdētu runas par asinsdarbiem, kas
aizdara savas acis, lai tās neraudzītos uz ļaunu,
16 tas dzīvos augstumos, kalnu pilis būs tam par patvērumu, tam būs sava maize, ūdens
tam netrūks.
17 Tavas acis skatīs ķēniņu viņa glītumā un plašo zemi tālumā.
18 Tava sirds atcerēsies agrākos briesmu laikus un sacīs: kur ir naudas skaitītājs,
kur ir svērējs un kur torņu saskaitītājs?
19 Neķītro tautu tu vairs neredzēsi, tautu ar tumšo nesaprotamo valodu; tie runādami
stostās, ka neko nevar saprast.
20 Uzlūko Ciānu, mūsu svētku sanāksmju pilsētu, tad tavas acis redzēs Jeruzālemi
kā drošu mitekli, kā telti, kam nav jāpārvietojas, kuras pamati nesatricināmi, kuras
vadži neizraujami un kuras saites nesaraujamas.
21 Jo Tas Kungs pats Savā godībā būs pie mums plato straumju un upju vietā; airu
laivas tur nebrauks, un liellaivas viļņos nepeldēs.
22 Jo Tas Kungs ir mūsu soģis, Tas Kungs ir mūsu likumu devējs, Tas Kungs ir mūsu
ķēniņš, Viņš mūs izglābs.
23 Tavas virves tik ļengani nokarājas, ka nevar pienācīgi saturēt ne masta koku, nedz
izplest buras. Bet tad bagātīgi izdalīs laupījumu, pat tizlie iegūs lielu daudzumu
salaupītā.
24 Un neviens iedzīvotājs nesacīs: es ciešu. - Tautai, kas tur dzīvo, ir grēki
piedoti.
|