|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
Pirmā Ķēniņu Grāmata
17. nodaļa
Bet Elija no Gileādas Tisbes sacīja Ahabam: "Tik tiešām, ka Tas Kungs,
Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šajos nākamajos gados nebūs ne rasas,
ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!"
2 Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu:
3 "Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kritas līcī,
kas ir Jordānas austrumos.
4 Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt
ar maizi."
5 Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē;
Krita ieplūst no austrumiem Jordānā.
6 Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu
pievakarē, un no upes viņš dzēra.
7 Bet pēc dažām dienām upe izsīka, jo nebija lietus tanī zemē.
8 Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams:
9 "Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties tur; Es, lūk,
pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar uzturu."
10 Un viņš cēlās un nogāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem,
redzi, tur atradās sieva, kas bija atraitne. Un tā lasīja žagarus, bet viņš to
uzrunāja un sacīja: "Atnes man mazliet ūdens kādā traukā, ko padzerties!"
11 Un tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: "Atnes, lūdzu,
ar savu roku man arī kumosu maizes!"
12 Bet viņa sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, bet man ir
tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet
eļļas apaļā krūzē, un raugi, es esmu salasījusi kādus žagariņus un taisos visu
sev un savam dēlam sagatavot, un pēc tam kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī
mums būs jāmirst."
13 Un Elija tai sacīja: "Nebīsties, ej un gatavo, kā esi sacījusi, bet, lūdzu,
iztaisi arī man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā. Bet savām un
sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk,
14 jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā
krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes."
15 Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat
arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku.
16 Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga
vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis.
17 Un pēc tam saslima šīs sievas, nama saimnieces, dēls. Un slimība bija ļoti
grūta, tā ka tam pat lāgā elpot vairs nebija iespējams.
18 Un viņa sacīja Elijam: "Kas man ar tevi kopīgs? Tu, Dieva vīrs, vai tu esi
nācis pie manis, lai man atgādinātu manus pārkāpumus un lai nonāvētu manu
dēlu?"
19 Bet Elija viņai sacīja: "Padod man savu dēlu!" Un viņš to paņēma no
viņas klēpja, uznesa to augšējā telpā, kurā viņš dzīvoja, un noguldīja to uz
savas gultas.
20 Tad viņš piesauca To Kungu un sacīja: "Kungs, mans Dievs, vai tad Tu tiešām
gribi šai atraitnei, pie kuras es dzīvoju kā viņas iemītnieks, sūtīt tādu nelaimi
un likt mirt viņas dēlam?"
21 Un viņš izstiepās visā garumā pār bērnu trīs reizes, un viņš izsaucās:
"Kungs, mans Dievs, liec, lūdzu, šī bērna dvēselei atkal atgriezties
viņā!"
22 Un Tas Kungs paklausīja Elijas balsij, un Viņš lika bērna dvēselei atkal
atgriezties tanī atpakaļ, un tas atdzīvojās.
23 Un Elija paņēma bērnu, nonesa to no nama augšējās istabas un atdeva to atpakaļ
tā mātei. Un viņš tai sacīja: "Redzi, tavs dēls ir dzīvs."
24 Un tad sieva sacīja Elijam: "Nu tagad es zinu, ka tu esi Dieva vīrs un Tā Kunga
vārds tavā mutē ir patiesība!"
|