|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
Pirmā Ķēniņu Grāmata
18. nodaļa
Un pēc kāda ilgāka laika Tā Kunga Vārds atkal nāca pār Eliju trešajā gadā,
sacīdams: "Ej parādies Ahabam, un Es gribu likt lietum līt pār zemi."
2 Un Elija aizgāja parādīties Ahabam, bet bads bija bargs Samarijā.
3 Un Ahabs ataicināja Obadju, kas bija nama pārvaldnieks, bet Obadja ļoti bijās To
Kungu,
4 jo, kad Izebele iznīcināja Tā Kunga praviešus, tad Obadja bija paņēmis simts
praviešus un bija tos pa piecdesmit paslēpis kādās alās, un bija tos apgādājis ar
maizi un ūdeni.
5 Un Ahabs sacīja Obadjam: "Noej šinī zemē pie visiem ūdens avotiem un pie
visām upēm: var jau būt, ka atrodam zaļu zāli un varam saglabāt zirgus un mūļus
dzīvus, lai mēs nezaudējam lopus."
6 Un tā viņi savā starpā sadalīja zemi, lai to pārstaigātu: Ahabs viens pats gāja
savu ceļu, un arī Obadja viens pats gāja savu ceļu.
7 Un, kad Obadja vēl bija ceļā, redzi, tam pretī nāca Elija. Un viņš to pazina un
krita tā priekšā uz sava vaiga, un sacīja: "Vai tu neesi mans pavēlnieks
Elija?"
8 Un viņš sacīja: "Tas es esmu! Ej un saki savam kungam: Elija ir šeit!"
9 Bet tas sacīja: "Ko tad es būtu nogrēkojies, ka tu savu kalpu nodod Ahaba rokā?
Vai lai tas mani nonāvē?
10 Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, nav nevienas citas tautas, nedz
valsts, kurp mans kungs nebūtu sūtījis, lai tevi tur sameklētu. Bet, kad sacīja:
viņa nav, - tad viņš tai tautai un ķēniņa valstij lika ar zvērestu apliecināt, ka
viņi tevi nav atraduši.
11 Un tu tagad saki: ej un saki savam kungam, ka te, lūk, ir Elija!
12 Var notikt, ka es, aiziedams no tevis, tevi vairs neatrastu, kad Tā Kunga Gars tevi
paceltu nezin kur projām. Un, ja es aizietu, lai to Ahabam paziņotu, bet viņš pats
tevi neatrastu, tad tas mani nokautu. Bet tavs kalps bīstas To Kungu no pašas jaunības.
13 Vai tad nav paziņots manam pavēlniekam, ko es esmu darījis tolaik, kad Ahabs
nogalināja Tā Kunga praviešus, ka no praviešu skaita es esmu paslēpis simts vīru, pa
piecdesmit un atkal pa piecdesmit, alās un ka es tos esmu apgādājis ar maizi un ar
ūdeni?
14 Un tagad tu mani skubini, lai es ejot un sakot savam kungam, ka te ir Elija. Vai lai
viņš mani nokauj?"
15 Tad Elija sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs Cebaots ir dzīvs, kā priekšā es
te stāvu, - es vēl šodien rādīšos viņa priekšā!"
16 Un Obadja aizgāja, lai satiktu Ahabu. Un viņš tam pateica to. Bet Ahabs devās
Elijam pretī.
17 Un, kad Ahabs ieraudzīja Eliju, viņš tam sacīja: "Vai tu esi tas, kas Israēlu
ieved nelaimē?"
18 Bet tas atbildēja: "Es gan neievedu Israēlu nelaimē, bet tas esi tu pats un
tava tēva nams, jo jūs esat atmetuši Tā Kunga baušļus un jūs esat sekojuši
baaliem.
19 Bet tagad liec sapulcināt man visu Israēlu Karmela kalnā un tos četri simti
piecdesmit Baala priesterus, kas ēd pie Izebeles galda."
20 Un Ahabs deva ziņu visiem Israēla bērniem un sapulcināja arī praviešus Karmela
kalnā.
21 Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: "Cik ilgi jūs klibosit uz abām
pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet, ja Baals ir dievs, tad sekojiet
tam!" Bet tauta viņam neatbildēja ne vārda.
22 Un Elija sacīja tautai: "Es esmu vienīgais Tā Kunga pravietis atlicies. Bet
Baala praviešu ir četri simti piecdesmit vīru.
23 Lai mums tagad nodod divi vēršus. Un viņi lai izvēlas sev vienu vērsi, lai sacērt
to gabalos un lai sakārto to uz malkas, bet uguni lai nepieliek. Tad es arī sagatavošu
otru vērsi - es to uzlikšu uz malkas, bet uguni es nepielikšu.
24 Pēc tam piesauciet jūs sava dieva vārdu. Un arī es piesaukšu Tā Kunga Vārdu. Un
tad lai notiek tā: kura dievs atbildēs ar uguni, tas lai ir Dievs!" Un tauta teica:
"Tā ir labi."
25 Tad Elija sacīja Baala priesteriem: "Izraugaities vienu vērsi un rīkojieties
pirmie, jo jūsu ir daudz, un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni nepielieciet."
26 Tad viņi paņēma vērsi, kuru viņš viņiem bija devis, un tie to sagatavoja. Un
viņi piesauca Baala vārdu no rīta līdz dienvidum, sacīdami: "Ak, Baal, atbildi
mums!" Bet tur nebija nevienas balss, nedz arī kāda, kas atbild. Un tie kliboja
apkārt altārim, kas bija uzcelts.
27 Un ap dienas vidu Elija tos apsmēja un sacīja: "Sauciet stiprā balsī, jo
viņš taču ir dievs; varbūt viņš iegrimis domās vai aizņemts darīšanās, vai
atrodas ceļā, varbūt viņš guļ, un viņam būtu jāmostas!"
28 Un tie sauca stiprā balsī un ievainoja sevi pēc sava ieraduma ar nažiem un
īleniem, tiekāms tiem asinis tecēja.
29 Bet, kad pusdienlaiks bija pagājis, tad tie pravietoja līdz pat dāvinājuma upura
stundai, taču tur nebija nedz balss, nedz atbildes, nedz uzklausīšanas.
30 Tad Elija sacīja visai tautai: "Pienāciet klāt pie manis!" Un visa tauta
pienāca klāt. Un viņš izlaboja altāri, kas bija salauzts.
31 Un Elija paņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu cilšu skaita, kurām
kādreiz Tā Kunga vārds bija noteicis: Israēls lai ir tavs vārds!
32 Un viņš Tā Kunga Vārdā uzcēla no akmeņiem altāri un izraka visapkārt altārim
grāvi, kas aptvēra ar diviem mēriem labības apsējamu laukumu.
33 Tad viņš sakārtoja malku, sadalīja vērsi un uzlika to uz malkas.
34 Un viņš sacīja: "Piepildiet četrus traukus ar ūdeni un slakiet to pāri
dedzināmam upurim un arī pāri malkai!" Un viņš sacīja: "Vēl otru reizi
dariet tā!" Un tie darīja tā vēl otru reizi. Un viņš sacīja:
"Atkārtojiet to trešo reizi!" Un tie darīja tā trešo reizi.
35 Un ūdens tecēja altārim visapkārt, un arī grāvis piepildījās ar ūdeni.
36 Un tanī brīdī, kad dāvinājuma upuri mēdz nest, pravietis Elija piegāja un
sacīja: "Kungs, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dievs, šodien dari Sevi zināmu, ka
Tu esi Dievs Israēlā un ka es esmu Tavs kalps, un ka es pēc Tava vārda visu šo esmu
darījis.
37 Atbildi man, Kungs, atbildi man, lai šī tauta zina, ka Tu, Kungs, esi Dievs un ka Tu
pats viņu sirdīm esi licis atgriezties!"
38 Tad Tā Kunga uguns nokrita, un tā aprija gan dedzināmo upuri, gan malku, gan
akmeņus, gan pelnus, gan ūdeni tā uzsūca, kas bija grāvī.
39 Un visa tauta to redzēja, un tie krita uz sava vaiga un sacīja: "Tas Kungs ir
Dievs, Tas Kungs ir Dievs!"
40 Bet Elija sacīja: "Satveriet Baala praviešus, lai neviens pats no to pulka
neizbēg!" Un tie tos sagrāba ciet, un Elija viņus noveda Kisona upes līcī, un
viņš tos tur nokāva.
41 Bet Elija sacīja Ahabam: "Ej, ēd un dzer, jo lielas lietusgāzes švīkoņa ir
dzirdama."
42 Un Ahabs devās kalnup, lai ēstu un dzertu, bet Elija devās uz Karmela virsotni.
Viņš noliecās līdz pat zemei un lika savu vaigu starp saviem ceļiem,
43 un sacīja savam puisim: "Ej, lūdzu, un skaties uz jūras pusi." Un tas
nogāja kalnup un raudzījās, un sacīja: "Tur nav nekā." Bet viņš sacīja:
"Griezies turp atpakaļ septiņas reizes!"
44 Un notika, ka septītajā reizē tas sacīja: "Tur ir mākonītis, tik niecīgs
kā cilvēka delna, tas paceļas no jūras puses!" Un viņš sacīja tam: "Ej
paziņo Ahabam: liec aizjūgt un dodies lejup, ka lietus tevi nepārsteidz!"
45 Un notika, tanī laikā debesis aptumšojās ar mākoņiem un sacēlās vētra, un
sāka lietus gāzt, bet Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu.
46 Un Tā Kunga roka nāca pār Eliju: viņš apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa
priekšu līdz Jezreēlas pievārtei.
|