|
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ ĶĒNIŅU GRĀMATA
1. nodaļa
Pēc Ahaba nāves Moābs atkrita no Israēla.
2 Kad Ahasja izkrita cauri savas augštelpas loga režģiem Samarijā, sasitās un gulēja
slims, tad viņš nosūtīja vēstnešus un tiem sacīja: "Ejiet un iztaujājiet
Ekronas dievu Baal-Zebubu, vai es no šīs slimības izveseļošos!"
3 Bet Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam no Tisbes: "Celies, dodies pretī Samarijas
ķēniņa sūtņiem un saki viņiem: vai tad Israēlā nav Dieva, ka jūs ejat, lai
izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu?
4 Tāpēc Tas Kungs saka tā: no tās gultas, kur tu guli, tu vairs nepiecelsies, jo tu
mirdams mirsi!" Un Elija devās tālāk.
5 Kad vēstneši nāca atpakaļ pie ķēniņa, tad viņš tiem jautāja: "Kāpēc
jūs esat nākuši atpakaļ?"
6 Un tie viņam atbildēja: "Kāds vīrs nāca mums pretī, un tas mums teica: ejiet,
griezieties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs ir sūtījis, un sakiet viņam: tā saka Tas
Kungs: vai tad Israēlā nav Dieva, ka tu esi sūtījis, lai izjautātu Ekronas dievu
Baal-Zebubu? Tādēļ no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, tu vairs neizkāpsi, jo tev
jāmirst."
7 Tad viņš tiem jautāja: "Kāds tas vīrs izskatījās, kas jums nāca pretī un
uz jums šos vārdus runāja?"
8 Un tie viņam atbildēja: "Tas vīrs bija spalvainā apģērbā un ādas apsēju ap
saviem gurniem." Tad viņš nodomāja: tas ir Elija no Tisbes.
9 Un viņš pie tā nosūtīja virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem piecdesmit,
kas bija pie viņa. Un, kad tas bija pie viņa kalnā uzkāpis, tad redzi, Elija sēdēja
kalna virsotnē, un tas uz viņu sacīja: "Tu, Dieva vīrs, ķēniņš ir
pavēlējis: kāp zemē!"
10 Bet Elija atbildēja un sacīja virsniekam pār piecdesmit vīriem: "Ja es
tiešām esmu Dieva vīrs, tad lai uguns nonāk no debesīm un aprij tevi un tavus
piecdesmit vīrus!" Tad krita no debesīm uguns un aprija viņu līdz ar viņa
piecdesmit vīriem.
11 Bet ķēniņš no jauna pie tā nosūtīja citu virsnieku pār piecdesmit un viņa
piecdesmit vīrus; tas viņu uzrunāja un sacīja: "Tu, Dieva vīrs, tā saka
ķēniņš: steidzies ātri, nāc lejā!"
12 Bet Elija atbildēja un tiem sacīja: "Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt
no debesīm un lai aprij tevi ar taviem piecdesmit vīriem!" Tad Dieva uguns krita no
debesīm un aprija to un viņa piecdesmit vīrus.
13 Bet ķēniņš nosūtīja vēl trešo virsnieku pār piecdesmit vīriem līdz ar tiem
piecdesmit, kas bija pie viņa. Kad nu šis trešais virsnieks uzkāpa pie viņa augšā,
tad viņš nokrita Elijas priekšā ceļos, lūdza piedošanu no viņa un sacīja viņam:
"Tu, Dieva vīrs, es tevi lūdzu, lai mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu
dvēseles ir dārgas tavās acīs!
14 Redzi, uguns nonāca no debesīm, un tā aprija tos divus iepriekšējos virsniekus
pār piecdesmit līdz ar viņu piecdesmit vīriem; bet nu tagad - lai mana dzīvība ir
dārga tavās acīs!"
15 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Elijam: "Nokāp kopā ar viņu un nebīsties no
viņa!" Tad Elija cēlās un nokāpa, un gāja kopā ar viņu pie ķēniņa.
16 Un viņš sacīja tam: "Tā saka Tas Kungs: tāpēc, ka tu esi sūtījis sūtņus,
lai tie izjautātu Ekronas dievu Baal-Zebubu, it kā Israēlā nebūtu Dieva, kuru varētu
izvaicāt, tāpēc tu no tās gultas, kurā tu esi iekāpis, vairs neizkāpsi laukā, jo
tev jāmirst."
17 Un tā viņš nomira, kā Tā Kunga vārds, ko Elija bija vēstījis, sacīja; un
Jorāma, Jūdas ķēniņa Jošafata dēla, otrā valdīšanas gadā, Jorāms kļuva
ķēniņš viņa vietā, jo viņam nebija dēla.
18 Un, kas vēl stāstāms par Ahasju, ko viņš ir darījis, - tas viss ir aprakstīts
Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
|