|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ ĶĒNIŅU GRĀMATA
7. nodaļa
Tad Elīsa sacīja: "Klausaities Tā Kunga vārdu! Tā saka Tas Kungs: rītdien ap
šo laiku Samarijas vārtos mērs smalku kviešu miltu maksās vienu seķeli, bet divi
mēri miežu arī vienu seķeli."
2 Tad tas virsnieks, uz kura rokas ķēniņš atbalstījās, atbildēja Dieva vīram un
sacīja: "Un, ja arī Tas Kungs debesīs taisītu logus, vai tas tā varētu
notikt?" Bet Elīsa atbildēja: "Redzi, tu pats savām acīm to redzēsi, bet tu
no tā nebaudīsi!"
3 Un četri spitālīgi vīri bija pie ieejas vārtos, un tie cits citam sacīja:
"Kādēļ mums šeit nīkt, tiekāms mirstam?
4 Ja mēs domājam iet uz pilsētu, tad pilsētā ir bads, un tur taču mēs mirsim, un,
ja mēs paliekam tepat, tad arī mēs mirsim. Tāpēc nāciet, iesim aramiešu nometnē.
Ja tie mūs atstās dzīvus, tad dzīvosim, bet, ja tie mūs nonāvēs, tad mirsim!"
5 Un pievakares krēslā tie cēlās, lai dotos uz aramiešu nometni. Kad viņi nonāca
līdz aramiešu nometnes malai, tad redzi, tur nebija neviena cilvēka,
6 jo Tas Kungs bija licis aramiešiem viņu nometnē sadzirdēt lielu troksni no ratiem,
no zirgiem, no liela karaspēka, tā ka tie cits citam sacīja: "Redzi, Israēla
ķēniņš ir pret mums salīdzis gan hetiešu ķēniņus, gan ēģiptiešu ķēniņus,
lai tie mums uzbrūk."
7 Un tie mijkrēslī bija cēlušies un metušies bēgt, pamezdami savas teltis, savus
zirgus, savus ēzeļus, nometni, kā stāvēja, jo tie bija bēguši, lai glābtos.
8 Kad šie spitālīgie vīri nonāca pie nometnes malas un iegāja vienā teltī, tad tie
ēda un dzēra un ņēma no turienes sudrabu, zeltu, drēbes, un tie aizgāja un to
paslēpa; tad tie atkal nāca un gāja citā teltī un ņēma arī no turienes mantas un
tās paslēpa.
9 Tad tie cits citam sacīja: "Tā nav pareizi, kā mēs rīkojamies! Šī diena ir
labās vēsts diena, bet, ja mēs klusēsim un paliksim mierā līdz rīta ausmai, tad
mēs kļūsim vainīgi. Tādēļ tagad nāciet, dosimies ceļā un paziņosim to ķēniņa
namam."
10 Un viņi nāca un sauca pilsētas vārtu sargiem, un padeva tiem ziņu, sacīdami:
"Mēs nonācām aramiešu nometnē, un redzi, tur nebija neviena cilvēka un nebija
arī dzirdama cilvēka balss, vienīgi tur bija piesieti zirgi un ēzeļi un teltis
stāvēja, kā stāvējušas."
11 Tad vārtu sargi izkliedza šo ziņu pilsētā un aiznesa šo vēsti ķēniņa pilī.
12 Tad ķēniņš cēlās naktī un sacīja saviem kalpiem: "Es jums teikšu, kā
aramieši grib ar mums izrīkoties! Viņi zina, ka mēs esam badā, tāpēc tie ir
izgājuši no nometnes ārā, lai kaut kur apkārtnē paslēptos, domādami: ja tie no
pilsētas iznāks ārā, tad mēs tos sagūstīsim dzīvus, bet paši ielauzīsimies
pilsētā."
13 Tad kāds no viņa kalpiem atbildēja un sacīja: "Ņemsim tos piecus atlikušos
zirgus, kuri vēl pilsētā ir palikuši, jo redzi, tiem jau ir tāds pats liktenis, kāds
ir tam lielam Israēla pulkam, kas vēl ir atlicies kopā ar mums pilsētā, un tāds
pats, kāds tam lielajam Israēla pulkam, kas ir gājis bojā; izsūtīsim tos izlūkos un
tad redzēsim."
14 Tad tie ņēma divus ratus ar zirgiem, un ķēniņš tos sūtīja aramiešu karapulkiem
pakaļ un deva pavēli: "Ejiet un raugiet!"
15 Kad tie viņiem sekoja līdz Jordānai, tad redzi, viss ceļš bija pilns drēbju un
ieroču, kurus aramieši bija nometuši, lielā steigā bēgdami. Kad vēstneši bija
atgriezušies atpakaļ un ķēniņam to paziņoja,
16 tad tauta izgāja ārā no pilsētas, un tie izlaupīja aramiešu nometni; un nu mērs
smalku kviešu miltu tiešām maksāja vienu seķeli un divi mēri miežu arī bija
pērkami par vienu seķeli, kā Tas Kungs to bija sacījis.
17 Bet ķēniņš bija iecēlis to virsnieku, uz kura rokas tas bija atbalstījies, par
pārraugu pie vārtiem; bet tauta to vārtos samina, ka tas nomira, kā Dieva vīrs bija
ķēniņam sacījis, kad tas nonāca pie viņa lejā.
18 Jo tas tiešām tā notika, kā Dieva vīrs bija ķēniņam sacījis: "Rītdien ap
šo laiku Samarijas vārtos divi mēri miežu maksās vienu seķeli un viens mērs smalku
kviešu miltu arī maksās vienu seķeli."
19 Tad tas virsnieks bija atbildējis Dieva vīram un bija teicis: "Un redzi, ja Tas
Kungs debesīs taisītu logus, vai tas tā varētu notikt?" Bet tas bija atbildējis:
"Redzi, tu pats savām acīm to skatīsi, bet tu no tā gan nebaudīsi!"
20 Un tā patiešām arī viņam notika, jo tauta to samina vārtos, ka viņš nomira.
|