|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ ĶĒNIŅU GRĀMATA
11. nodaļa
Kad Atalja, Ahasjas māte, redzēja, ka viņas dēls bija miris, viņa cēlās un
iznīcināja visus, kas piederēja pie ķēniņa ģimenes.
2 Bet Jošeba, ķēniņa Jorāma meita, Ahasjas māsa, paņēma Joasu, Ahasjas dēlu,
slepeni no to ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nolemti nāvei, un ielika viņu līdz ar
viņa zīdītāju kādā guļamā telpā; tā viņa to paslēpa no Ataljas vaiga, tā ka
tas netika nonāvēts.
3 Un viņš ar aukli palika kopā paslēpts Tā Kunga namā sešus gadus, kamēr Atalja
valdīja pār šo zemi.
4 Bet septītajā gadā Jojada lika sasaukt virsniekus pār simtiem no kariešiem un
sargiem, un viņš tos noveda Tā Kunga namā un noslēdza ar tiem derību; un viņš lika
tiem Tā Kunga namā zvērēt, un viņš tiem parādīja ķēniņa dēlu.
5 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: "Šī ir lieta, kas jums būs jāizdara.
Viena trešdaļa no jums - tā, kas sabatā sāks sardzes gaitas, - lai apsargā ķēniņa
pili.
6 Otra trešdaļa lai paliek pie Sūra vārtiem, un pēdējā trešdaļa lai stāv aiz
sargiem pie otriem vārtiem; tā jums būs turēt sardzi un namu nosargāt.
7 Bet divas vienības no jums - visi, kuri sabatā iziet atvaļinājumā, - lai ieņem
tās sargu vietas, kuras ir pie Tā Kunga nama ap ķēniņu.
8 Un jums jānostājas ap ķēniņu no visām pusēm, ikvienam ar savu ieroci rokā; bet
ikvienam, kas tanī rindā ielauzīsies, tam jāmirst; bet jums jābūt pastāvīgi pie
ķēniņa, viņam izejot un ienākot."
9 Un virsnieki pār simtiem darīja visu, kā priesteris Jojada bija pavēlējis; tie
ikkatrs ņēma savus vīrus: gan tos, kuriem bija pienākumi jāuzņemas sabatā, gan tos,
kuri būtu bijuši sabatā atvaļināmi, un tā tie sanāca pie priestera Jojadas.
10 Un priesteris iedeva virsniekiem pār simtiem šķēpus un vairogus, kas bija
piederējuši ķēniņam Dāvidam un kas glabājās Tā Kunga namā.
11 Un sargi stāvēja, ikviens ar savu ieroci rokā, no nama labā spārna līdz nama
kreisajam spārnam ap altāri un ap namu pie ķēniņa.
12 Un viņš izveda ķēniņa dēlu un uzlika viņam kroni, un iedeva viņam liecības
grāmatu. Tā tie viņu iecēla par ķēniņu un to svaidīja, un tie plaukšķināja ar
rokām un sauca: "Lai dzīvo ķēniņš!"
13 Kad Atalja dzirdēja sargu un tautas saucienus, tad viņa devās pie ļaudīm Tā Kunga
namā.
14 Un tā skatījās un ieraudzīja ķēniņu stāvam uz paaugstinājuma, kā tas bija
parasts, un virsnieki un tauru pūtēji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis
priecājās un pūta taures. Tad Atalja saplēsa savas drēbes un sauca: "Nodevība,
nodevība!"
15 Bet priesteris Jojada deva pavēli virsniekiem pār simtiem - tiem, kuri ir karaspēka
pavēlnieki, un viņš tiem sacīja: "Izvediet viņu ārā no nama, cauri rindām, un
to, kurš viņai sekos, nokaujiet ar zobenu!" Bet priesteris bija piekodinājis, ka
viņu nedrīkst nogalināt Tā Kunga namā.
16 Tad viņi to saņēma, un viņa gāja pa zirgu braucamo ceļu uz ķēniņa pili un tika
tur nogalināta.
17 Un Jojada noslēdza derību starp To Kungu un ķēniņu un tautu, ka tauta būtu Tā
Kunga tauta, tāpat arī starp ķēniņu un tautu.
18 Tad visi zemes ļaudis iegāja Baala templī, un tie salauza viņa altārus un pilnīgi
sadragāja tēlus, bet Baala priesteri Matanu tie nokāva altāra priekšā. Un priesteris
atkal iecēla pārraugus pār Tā Kunga namu.
19 Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un kariešus, un sargus, un visu zemes tautu,
un tie pavadīja ķēniņu no Tā Kunga nama, un tie gāja ceļu caur sardzes vārtiem uz
ķēniņa pili, un viņš apsēdās ķēniņa tronī.
20 Un visi zemes iedzīvotāji priecājās, un pilsēta norima, bet Atalju viņi
nogalināja ar zobenu ķēniņa namā.
|