|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ ĶĒNIŅU GRĀMATA
14. nodaļa
Un Joasa, Israēla ķēniņa Joahasa dēla, otrajā valdīšanas gadā Amacja, Jūdas
ķēniņa Joasa dēls, kļuva ķēniņš Jūdā.
2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja
divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Joadana, un viņa bija no
Jeruzālemes.
3 Un viņš darīja to, kas ir taisns Tā Kunga acīs, kaut gan ne tā kā viņa
ciltstēvs Dāvids, bet gan kā viņa paša tēvs Joass.
4 Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl joprojām pienesa kaujamos
upurus un kvēpināja augstienēs.
5 Pēc tam kad viņa ķēniņa vara bija nostiprinājusies, viņš lika sodīt ar nāvi
tos savus kalpus, kuri bija viņa tēvu, ķēniņu, nogalinājuši.
6 Bet slepkavu dēlus viņš nenogalināja, kā tas ir rakstīts Mozus bauslības
grāmatā, kur Tas Kungs ir pavēlējis, sacīdams: "Nenonāvējiet tēvus bērnu
dēļ, nedz arī bērnus tēvu dēļ, bet lai ikviens mirst pats savu grēku dēļ."
7 Viņš bija arī tas, kas nogalināja desmit tūkstošus edomiešu Sāls ielejā un
ieņēma Selu ar cīņu un nosauca to vārdā Jokteēla, kas ir līdz šai dienai.
8 Toreiz Amacja sūtīja vēstnešus pie Joasa, Joahasa dēla, Jehus mazdēla, Israēla
ķēniņa, un lika tam pateikt: "Nāc, mērosimies viens ar otru spēkiem!"
9 Bet Israēla ķēniņš Joass sūtīja sūtņus pie Jūdas ķēniņa Amacjas un lika tam
atbildēt: "Ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedru koka Libanonā, sacīdams:
dod savu meitu manam dēlam par sievu! Bet tad Libanona lauku zvēri skrēja pāri
ērkšķu krūmam un to samina.
10 Tu patiešām esi sakāvis Edomu, un tāpēc tavs sirdsprāts lepojas. Paturi savu godu
un paliec mājās; kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes, ka tu pats krīti un Jūda
līdz ar tevi?"
11 Bet, kad Amacja neklausīja, tad Joass, Israēla ķēniņš, devās kalnā, un tie
mērojās spēkiem viens ar otru, viņš un Amacja, Jūdas ķēniņš, pie Bet-Šemešas
Jūdas zemē.
12 Un Israēls sakāva Jūdu, un tie bēga ikviens savā teltī.
13 Un Joass, Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacju, Joasa dēlu, Ahasjas dēladēlu,
Jūdas ķēniņu, pie Bet-Šemešas, un viņš lika pēc tam, kad tas ienāca
Jeruzālemē, nopostīt tās mūrus četri simti olekšu garumā, no Efraima vārtiem
līdz Stūra vārtiem.
14 Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas bija novietoti Tā Kunga
namā un ķēniņa pils dārgumu krātuvēs, un viņš paņēma bērnus par ķīlniekiem
un atgriezās atpakaļ Samarijā.
15 Un, kas vēl stāstāms par Joasu, ko viņš darījis, un viņa varoņdarbi, kā viņš
cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku
grāmatā.
16 Un Joass gūlās pie saviem tēviem, un viņš tika apglabāts pie Israēla ķēniņiem
Samarijā, un viņa dēls Jerobeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
17 Bet Jūdas ķēniņš Amacja, Joasa dēls, pēc Israēla ķēniņa Joasa, Joahasa
dēla, nāves dzīvoja vēl piecpadsmit gadus.
18 Un, kas vēl stāstāms par Amacju, tas ir uzrakstīts Jūdas ķēniņu Laiku
grāmatā.
19 Kad notika sacelšanās pret viņu Jeruzālemē, tad viņš aizbēga uz Lahišu; bet
viņi sūtīja pēc viņa uz Lahišu un viņu tur nogalināja.
20 Un tie viņu pārveda, uzliktu uz zirgu mugurām, un viņš tika apglabāts
Jeruzālemē pie saviem tēviem Dāvida pilsētā.
21 Un visa Jūdas tauta izraudzīja Asarju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un iecēla
viņu par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā.
22 Un viņš uzcēla Ēlatu un to atkal pievienoja Jūdam pēc tam, kad pats ķēniņš
jau bija gūlies pie saviem tēviem.
23 Un Jūdas ķēniņa Amacjas, Joasa dēla, piecpadsmitajā valdīšanas gadā
Jerobeāms, Joasa dēls, sāka valdīt Samarijā kā ķēniņš pār Israēlu un valdīja
četrdesmit vienu gadu.
24 Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un viņš nenovērsās no
Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu grēkot.
25 Un viņš atjaunoja Israēla robežas no ieejas uz Hamatu un līdz Tuksneša jūrai,
kā Tas Kungs, Israēla Dievs, bija caur Savu kalpu, pravieti Jonu, Amitaja dēlu, kas
bija no Gat-Heferas, runājis.
26 Jo Tas Kungs redzēja Israēla ciešanas, ka tās bija ļoti rūgtas; un tur nebija ne
saistītā, ne brīvā, un neviena palīga Israēlam nebija.
27 Un Tas Kungs nebija sacījis, ka Viņš grib izdzēst Israēla vārdu apakš debesīm,
un tādēļ Viņš glabāja viņus ar Jerobeāma, Joasa dēla, roku.
28 Un, kas vēl stāstāms par Jerobeāmu un viss, ko viņš darījis, arī viņa
varoņdarbi, kurus tas izcīnīja, un kā viņš atkal atguva no Jūdas un pievienoja
Israēlam gan Damasku, gan Hamatu,- tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku
grāmatā.
29 Un Jerobeāms gūlās pie saviem tēviem, Israēla ķēniņiem, un viņa dēls Zaharja
kļuva ķēniņš viņa vietā.
|