|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ ĶĒNIŅU GRĀMATA
19. nodaļa
Kad ķēniņš Hiskija dzirdēja šo vēsti, tad viņš saplēsa savas drēbes un
apvilka maisu, un devās uz Tā Kunga namu.
2 Un viņš tūdaļ nosūtīja nama pārvaldnieku Ēljakimu un valsts rakstvedi Šebnu, un
vecākos priesterus, ietērpušos maisos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla.
3 Un tie viņam sacīja: "Tā Hiskija liek tev sacīt: šī diena ir bēdu, soda un
nievājuma diena, jo auglis ir nonācis līdz dzimšanai, bet nav spēka dzemdēt.
4 Bet varbūt Tas Kungs, tavs Dievs, būs dzirdējis visus Rab-Šaka vārdus, ko viņa
kungs, Asīrijas ķēniņš, ir sūtījis, lai tas zaimotu dzīvo Dievu, un sauks to pie
atbildības šo vārdu dēļ, kurus Viņš pats, Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis.
Tādēļ celies un aizlūdz par pārējiem, kas vēl palikuši!"
5 Kad ķēniņa Hiskijas kalpi nonāca pie Jesajas,
6 tad Jesaja tiem sacīja: "Nonesiet savam kungam šādu atbildi: tā saka Tas Kungs:
nebīsties no tiem vārdiem, kurus tu esi dzirdējis, ar ko Asīrijas ķēniņa kalpi Mani
ir zaimojuši!
7 Redzi, Es tam došu tādu garu, ka tas dzirdēs baumas un atgriezīsies atpakaļ savā
zemē, un Es likšu viņam krist no zobena pašam savā zemē!"
8 Kad Rab-Šaks atgriezās atpakaļ, tad viņš atrada Asīrijas ķēniņu karojam pret
Libnu, jo ķēniņš bija dzirdējis, ka tas no Lahišas savas teltis aizcēlis projām.
9 Un, kad viņš par Kušas ķēniņu Tirhaku bija saņēmis ziņu: redzi, viņš ir
izgājis, lai karotu ar tevi, - tad viņš sūtīja vēlreiz vēstnešus pie Hiskijas un
lika sacīt:
10 "Tā sakiet Hiskijam, Jūdas ķēniņam: lai tevi tikai nepieviļ tavs Dievs, uz
kuru tu tik stipri paļaujies, sacīdams: Jeruzāleme netiks nodota Asīrijas ķēniņa
rokā!
11 Tu taču pats esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi ir darījuši visām zemēm, tās
izdeldēdami, un tu vēl domā, ka tu tiksi izglābts?
12 Vai tad tos izglāba citu tautu dievi, kurus mani tēvi ir iznīcinājuši: Gozanu,
Haranu, Recefu un Ēdenes pēcnācējus, kuri bija Tel-Asarā?
13 Kur ir Hamatas ķēniņš, un kur ir Arpadas ķēniņš, un kur ir Lairas un
Sefarvajimas ķēniņš, kur ir palicis Henas un Ivas ķēniņš?"
14 Kad ķēniņš Hiskija bija saņēmis rakstus no vēstnešu rokas un tos izlasījis,
tad tas devās augšā uz Tā Kunga namu, un tur Hiskija tos izplēta Tā Kunga priekšā.
15 Tad Hiskija lūdzās Tā Kunga priekšā, sacīdams: "Kungs, Israēla Dievs, Tu,
kas sēdi pār ķerubiem! Tu vienīgi esi Dievs pār visām ķēniņu valstīm pasaulē,
Tu esi radījis debesis un zemi!
16 Pievērs, ak, Kungs, Savu ausi un klausi! Atver Savas acis, ak, Kungs, un redzi! Jā,
un ņem vērā tos vārdus, kurus Sanheribs sūtījis, lai zaimotu dzīvo Dievu!
17 Patiesi, ak, Kungs, Asīrijas ķēniņi ir izpostījuši tautas un viņu zemes,
18 un viņu dievus metuši ugunīs, jo tie nebija dievi, bet tie bija cilvēku roku darbs,
koks un akmens, tādēļ arī tie tos ir iznīcinājuši.
19 Bet tagad, Kungs, mūsu Dievs, lūdzams, izpestī mūs no viņa rokas, lai visas
pasaules ķēniņu valstis atzīst, ka vienīgi Tu, ak, Kungs, esi Dievs!"
20 Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja vēsti Hiskijam un lika tam sacīt: "Tā saka
Tas Kungs, Israēla Dievs: to, ko tu lūdzi Man par Asīrijas ķēniņu Sanheribu, to Es
esmu dzirdējis!
21 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, par viņu ir sacījis: tevi nievā, tevi
apsmej jaunava, Ciānas meita, un aiz tavas muguras krata galvu Jeruzālemes meita!
22 Ko tu esi apsmējis, un ko tu esi zaimojis, un pret ko tu esi pacēlis savu balsi un
augstprātīgi vērsis savus skatus? Pret Israēla Svēto!
23 Ar savu vēstnešu muti tu esi To Kungu apmēdījis un esi sacījis: ar saviem kara
ratu pulkiem es esmu pacēlies kalnu augstienēs, līdz Libāna augstākai virsotnei; un
es izcērtu viņas augstos ciedru kokus un izlasītās cipreses, un es esmu nonācis līdz
pašam galam, līdz tā meža vainagam.
24 Es uzroku un dzeru svešu zemju ūdeņus, un ar savām kāju pēdām es lieku izsīkt
visām Ēģiptes Nīlas attekām!
25 Vai tu neesi dzirdējis? Sen Es to esmu nolēmis darīt kopš tālās pagātnes
laikiem, jau senos laikos Es esmu to izdomājis, un tagad Es tam ļauju notikt, ka tu liec
stipri nocietinātām pilsētām kļūt par akmeņu kaudzēm.
26 Tāpēc viņu iedzīvotājiem nebija nekādas varas, tie iztrūcinājās un palika
kaunā, tie kļuva kā tīruma zelmenis, kā zaļojošs maurs, kā zāle uz jumta un kā
rūsaina labība, pirms tā nāk stiebros.
27 Un Es zinu gan tavu apmešanos, gan tavu iziešanu, gan atnākšanu, gan tavu
trakošanu pret Mani.
28 Tavas trakošanas dēļ pret Mani un tava lepnuma dēļ, kā tas ir nācis Manās
ausīs, jā, tādēļ Es likšu Savu kāsi tavās nāsīs un Savus laužņus tavā mutē,
un Es tev likšu atgriezties atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru tu esi atnācis!
29 Un lai tas būtu tev, Hiskija, par zīmi: šinī gadā ēdīs papuvē augušu un
nākamajā ataugu; tikai trešajā gadā sējiet un pļaujiet, un apstādiet vīna dārzus
un ēdiet tā augļus.
30 Un, kas no Jūdas dzīvs palicis, tas atlikums, tas izdos sakni kā atzaru, kas
iesprausts zemē, un augļi tam aizmetīsies galotnē,
31 jo no Jeruzālemes izies atlikušie un no Ciānas kalna izglābušies; to darīs Tā
Kunga Cebaota degsme!
32 Tāpēc tā saka Tas Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš neienāks šinī pilsētā,
un viņš neiešaus tur nevienu bultu, un viņš tai netuvosies ar lielo vairogu, un
viņš neapmetīs ap to valni!
33 Pa to pašu ceļu, pa kuru viņš atnāca, pa to viņam būs atkal atgriezties
atpakaļ, bet šinī pilsētā viņš neienāks! Tāds ir Tā Kunga lēmums.
34 Jo Es aizstāvēšu šo pilsētu, lai to izglābtu Sevis labad un Sava kalpa Dāvida
labad!"
35 Un tanī pašā naktī izgāja Tā Kunga eņģelis un nogalināja asīriešu nometnē
simt astoņdesmit piecus tūkstošus vīru; un, kad ļaudis no rīta agri cēlās, tad
redzi, tur visus tos atrada mirušus, viss bija pilns ar miroņiem.
36 Tad Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, gāja prom un aizgāja un griezās atpakaļ uz
savām mājām un palika Ninivē.
37 Bet, kad viņš tur kādreiz bija Nisroha, sava dieva, svētnīcā, lai to pielūgtu,
tad notika, ka viņa dēli Adramelehs un Sarecers viņam uzbruka un viņu nogalināja ar
zobenu; viņi aizbēga pēc tam uz Ararata zemi, un viņa dēls Esarhadons kļuva
ķēniņš viņa vietā.
|