|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ ĶĒNIŅU GRĀMATA
22. nodaļa
Josijam bija astoņi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīsdesmit
vienu gadu Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Jedida, un viņa bija Adajas meita no
Bockatas.
2 Un viņš darīja to, kas Tā Kunga acīs bija taisnīgs, un viņš staigāja visus sava
ciltstēva Dāvida ceļus, un viņš nenovērsās ne pa labi, ne pa kreisi.
3 Bet savā astoņpadsmitajā valdīšanas gadā ķēniņš Josija sūtīja valsts
rakstvedi Safanu, Acaljas dēlu, Mešullāma dēladēlu, uz Tā Kunga namu, sacīdams:
4 "Ej pie augstā priestera Hilkijas saņemt to naudu, kas ir ienākusi Tā Kunga
namā un kuru sliekšņu sargi savākuši no tautas.
5 Un to tad lai nodod darba uzraugiem, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu, un tie lai to
dod strādniekiem, kuri ir nodarbināti gar Tā Kunga namu, lai izlabotu nama plaisas:
6 galdniekiem, namdariem un mūrniekiem, ar ko pirkt kokus un cirstus akmeņus, lai
nostiprinātu namu.
7 Bet par viņu rīcībā nodoto naudu lai neprasa norēķinus, jo tie to dara uz
uzticības pamata!"
8 Tad augstais priesteris Hilkija sacīja valsts rakstvedim Safanam: "Es esmu atradis
bauslības grāmatu Tā Kunga namā." Un Hilkija iedeva šo grāmatu Safanam, un tas
to lasīja.
9 Kad valsts rakstvedis Safans atgriezās pie ķēniņa, viņš atnesa ķēniņam vēsti,
sacīdams: "Tavi kalpi ir izbēruši naudu, kas bija atrodama Tā Kunga namā, un
viņi to ir nodevuši darba uzraugiem, kas ir iecelti pār Tā Kunga namu."
10 Tad valsts rakstvedis Safans vēl ziņoja ķēniņam, sacīdams: "Priesteris
Hilkija man iedeva kādu grāmatu." Un Safans to lasīja ķēniņam priekšā.
11 Un notika, kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa
savas drēbes.
12 Un ķēniņš deva pavēli priesterim Hilkijam un Ahikāmam, Safana dēlam, un Ahboram,
Mihas dēlam, un valsts rakstvedim Safanam, un ķēniņa sulainim Asajam, sacīdams:
13 "Ejiet un izjautājiet To Kungu manis un tautas, un visa Jūdas labā par šīs
grāmatas vārdu saturu, kas ir atrasta! Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums
iedegusies par to, ka mūsu tēvi šīs grāmatas vārdiem nav klausījuši, nedz
darījuši to visu, kas priekš mums tur ir rakstīts."
14 Tad priesteris Hilkija un Ahikāms, un Ahbors, un Safans, un Asaja nogāja pie
pravietes Huldas, drēbju sarga Šaluma, Tikvas dēla, Harhas dēladēla, sievas, kura
dzīvoja otrā Jeruzālemes daļā, un viņi ar to runāja.
15 Un tā viņiem sacīja: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakiet tam vīram,
kas jūs ir pie Manis sūtījis:
16 tā saka Tas Kungs: redzi, Es likšu nākt nelaimei pār šo vietu un pār tās
iedzīvotājiem, proti, Es likšu piepildīties visiem draudiem, kas izteikti šai
grāmatā, ko Jūdas ķēniņš ir lasījis,
17 par sodu, ka tie Mani ir atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem un ka tie Mani ir
sadusmojuši ar visiem saviem roku darbiem, - tāpēc Mana bardzība pret šo vietu ir
iedegusies, un tā nedzisīs!
18 Bet Jūdas ķēniņam, kas jūs ir sūtījis izvaicāt To Kungu, jums tā būs sacīt:
tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, kurus tu esi dzirdējis:
19 tāpēc ka tava sirds ir kļuvusi mīksta un tu esi zemojies Tā Kunga priekšā,
dzirdēdams, ko Es esmu runājis par šo vietu un tās iedzīvotājiem, ka tiem būs iet
postā un kļūt par lāstu, un tad tu esi saplēsis savas drēbes un esi raudājis Manā
priekšā, tad arī Es esmu tevi paklausījis! Tāds ir Tā Kunga lēmums.
20 Tāpēc, redzi, Es tevi piepulcināšu taviem tēviem un tu ar mieru tiksi guldīts
savā kapā, un tavas acis neredzēs visu to nelaimi, kurai Es likšu nākt pār šo
vietu!" Un tie pastāstīja ķēniņam šos vārdus.
|