|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
LŪKAS EVAŅĢĒLIJS
13. nodaļa
Tanī pašā laikā atnāca ļaudis, kas Viņam stāstīja par galiliešiem, kuru
asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.
2 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Vai jūs domājat, ka šie galilieši ir
bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši, tāpēc ka tie to cietuši?
3 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi
tāpat iesit bojā.
4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita,
bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?
5 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit
tādu pašu galu."
6 Un Viņš stāstīja šādu līdzību: "Kādam cilvēkam bija vīģes koks,
stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada.
7 Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz
šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi!
8 Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to
aprakšu un apmēslošu!
9 Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst."
10 Un Viņš mācīja kādā no sinagogām sabatā.
11 Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija
savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.
12 Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: "Sieva, topi
svabada no savas slimības!"
13 Pie tam Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.
14 Bet sinagogas priekšnieks, apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis,
sāka runāt uz tautu: "Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un
liecieties dziedināties, bet ne sabatā!"
15 Bet Tas Kungs tam atbildēja: "Jūs liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa
savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdīt?
16 Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuru sātans turējis saistītu astoņpadsmit gadus,
nebūtu brīv atraisīt sabata dienā no viņas saitēm?"
17 Un, Viņam tā runājot, visiem Viņa pretiniekiem tapa kauns, un visa tauta
priecājās par visiem šiem varenajiem darbiem, kurus Viņš darīja.
18 Tad Viņš teica: "Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko Es to salīdzināšu?
19 Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā
un kurš auga un izauga par koku, kura zaros putni apakš debess taisīja savas
ligzdas."
20 Un atkal Viņš sacīja: "Ar ko Es salīdzināšu Dieva valstību?
21 Viņa ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva paņēma un iejauca trijos mēros miltu,
kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga."
22 Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzālemi, staigāja no pilsētas uz pilsētu un no
ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis.
23 Bet kāds Viņam jautāja: "Kungs, vai to ir maz, kas tiks izglābti?" Uz to
Viņš atbildēja:
24 "Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo Es jums saku: daudzi vēlēsies
ieiet, bet nevarēs.
25 Jo, ja jūs tikai pēc tam, kad nama Kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis,
nostāsities ārā un klauvēsit pie durvīm, sacīdami: Kungs, atver mums,- Viņš
atbildēs jums: Es nezinu, no kurienes jūs esat!
26 Tad jūs sāksit stāstīt: mēs ar Tevi esam ēduši un dzēruši, un Tu esi mācījis
mūsu ielās.
27 Tad Viņš jums atteiks: Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no Manis, visi
jūs netaisnības darītāji!
28 Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana, kad jūs redzēsit Ābrahāmu, Īzāku un
Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet paši sevi izmestus ārā.
29 Tad tie nāks no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un dienvidiem un sēdēs pie galda
Dieva valstībā.
30 Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie."
31 Tai pašā brīdī pienāca daži farizeji un sacīja Viņam: "Izej un aizceļo no
šejienes, jo Hērods grib Tevi nonāvēt."
32 Bet Viņš tiem sacīja: "Ejiet, sakait šai lapsai: redzi, Es izdzenu ļaunos
garus un dziedinu slimos šodien un rīt, bet parīt Es būšu galā.
33 Tiešām, Man vēl šodien un rīt un parīt jābūt ceļā, jo neklājas pravietim
mirt ārpus Jeruzālemes.
34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie
tevis sūtīti, cik reižu Es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap Sevi, kā vista
pulcina zem spārniem savus cālīšus, bet jūs negribējāt.
35 Redziet, jūsu nams būs atstāts, un Es jums saku: jūs Mani neredzēsit, tiekāms
nāks diena, kad jūs sacīsit: svētīts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!"
|