|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
MATEJA EVAŅĢĒLIJS
27. nodaļa
Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji pieņēma lēmumu Jēzu
nonāvēt.
2 Un tie saistīja Viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.
3 Tad Jūda, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa
atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem
4 un sacīja: "Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis." Bet tie
sacīja: "Kas mums par daļu? Raugi tu pats!"
5 Un viņš nometa sudraba gabalus Templī, aizgāja un pakārās.
6 Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: "Nepieklājas tos likt
Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda."
7 Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.
8 Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai.
9 Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: un tie
saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus - tik dārgu maksu tie bija
noteikuši -
10 un deva tos par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.-
11 Bet Jēzu veda zemes pārvaldnieka priekšā. Un pārvaldnieks viņam jautāja:
"Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Bet Jēzus sacīja uz viņu: "Tu to
saki."
12 Un, kad augstie priesteri un vecaji Viņu apsūdzēja, Viņš neatbildēja nenieka.
13 Tad Pilāts saka Viņam: "Vai Tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret Tevi?"
14 Un Viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti
brīnījās.
15 Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tautai vienu cietumnieku, kuru tā
vēlējās.
16 Un tanī laikā tiem bija kāds sevišķi bīstams cietumnieks, vārdā Baraba.
17 Un, kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: "Kuru jūs gribat, lai
es jums atlaižu, vai Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?"
18 Jo viņš zināja, ka tie To bija nodevuši aiz skaudības.
19 Bet, viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt:
"Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu Viņa dēļ."
20 Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu
nokautu.
21 Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: "Kuru jūs gribat no šiem
abiem, lai es jums atlaižu?" Bet tie sacīja: "Barabu."
22 Tad Pilāts saka tiem: "Ko tad es lai daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?"
Viņi visi saka: "Sist Viņu krustā!"
23 Bet viņš sacīja: "Ko tad Viņš ļauna darījis?" Bet tie brēca vēl
vairāk: "Sist Viņu krustā!"
24 Bet, kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl
lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams:
"Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!"
25 Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: "Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu
bērniem."
26 Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta un nodeva, lai Viņu sistu krustā.
27 Tad zemes pārvaldnieka karavīri ņēma Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca
ap Viņu visu pulku.
28 Un tie novilka Viņam drēbes un apvilka Viņam purpura apmetni.
29 Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva Viņam niedri labajā
rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmiedami, un sacīja: "Sveiks,
Jūdu ķēniņ!"
30 Un tie spļāva Viņam virsū, ņēma niedri un sita Viņam pa galvu.
31 Un, kad tie bija Viņu apsmējuši, tad tie novilka Viņam apmetni un apvilka Viņam
paša drēbes un aizveda Viņu, lai sistu krustā.
32 Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kirēnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest
Viņa krustu.
33 Un, nonākuši tai vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir, pieres vietu,
34 tie Viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad Viņš to nobaudīja, Viņš
negribēja to dzert.
35 Un tie sita Viņu krustā un izdalīja Viņa drēbes savā starpā ar mesliem.
36 Un tie sēdēja tur un apsargāja Viņu.
37 Un virs Viņa galvas tie pielika Viņa vainas uzrakstu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU
ĶĒNIŅŠ.
38 Tad divi slepkavas tika kopā ar Viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso
roku.
39 Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami,
40 un sacīja: "Viņš gribēja noplēst Templi un to atkal uzcelt trijās dienās;
palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē."
41 Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu,
sacīdami:
42 "Citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla
Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu.
43 Viņš Dievam uzticējies, Tas lai glābj Viņu, ja grib; jo Viņš ir sacījis: Es
esmu Dieva Dēls."
44 Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu.
45 Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
46 Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Ēli, Ēli, lamā
zabahtani?" Tas ir: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani
atstājis?"
47 Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: "Šis sauc
Ēliju."
48 Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda
to niedrē un dzirdīja Viņu.
49 Bet citi sacīja: "Pagaidi, redzēsim, vai Ēlija nāks un glābs Viņu."
50 Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida Savu garu.
51 Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un
zeme trīcēja, un klintis šķēlās,
52 un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.
53 Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un
parādījās daudziem.
54 Bet virsnieks un tie, kas bija pie Viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un
visu, kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: "Patiesi Šis bija Dieva
Dēls."
55 Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un Viņam
kalpojušas, tās skatījās no tālienes.
56 Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja
dēlu māte.
57 Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija
kļuvis par Jēzus mācekli.
58 Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās
viņam atdot.
59 Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā
60 un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš
pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.
61 Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, viņas sēdēja pretim kapam.
62 Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizeji
sapulcējās pie Pilāta
63 un sacīja: "Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams,
sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām.
64 Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī
un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā
vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā."
65 Pilāts sacīja uz tiem: "Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši
zināt."
66 Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un aizzīmogoja akmeni.
|