|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
3. nodaļa
Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas
Kungs bija radījis. Tā teica sievai: "Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne
no viena koka dārzā?"
2 Sieva teica čūskai: "Mēs ēdam no koku augļiem dārzā,
3 bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst,
nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit."
4 Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt nemirsit,
5 bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs
būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu."
6 Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un
iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam
vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.
7 Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija
vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus.
8 Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad
cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā.
9 Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: "Kur tu esi?"
10 Tas atbildēja: "Es dzirdēju Tavu balsi mjdārzā, un mani pārņēma bailes, jo
es esmu kails, un es paslēpos."
11 Bet Viņš sacīja: "Kas tev ir teicis, ka tu esi kails? Vai tu neesi ēdis no
koka, no kura Es tev aizliedzu ēst?"
12 Un cilvēks sacīja: "Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man
deva no tā koka, un es ēdu."
13 Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: "Ko tu esi darījusi?" Un sieva sacīja:
"Čūska mani pievīla, un es ēdu."
14 Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: "Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi
nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus
ēst visas tavas mūža dienas.
15 Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev
sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī."
16 Sievai Viņš sacīja: "Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas -
sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs
valdīt pār tevi."
17 Un cilvēkam Viņš sacīja: "Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi
ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, - lai
zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža
dienas.
18 Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod, no lauka augiem tev būs pārtikt.
19 Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo
no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs
atgriezties."
20 Un cilvēks nosauca savas sievas vārdu: Ieva>fn001<,
jo viņa ir visu dzīvo māte.
21 Un Dievs Tas Kungs darīja cilvēkam un viņa sievai drānas no ādām un tajās
ieģērba viņus.
22 Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Redzi, cilvēks ir kļuvis kā kāds no mums,
zinādams labu un ļaunu! Bet ka tas tagad neizstiepj savu roku un neņem arī no
dzīvības koka, un neēd, un nedzīvo mūžīgi!"
23 Tā Dievs Tas Kungs izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai viņš apstrādātu zemi,
no kuras viņš tika ņemts.
24 Un Viņš izdzina cilvēku ārā; un Viņš nolika uz austrumiem no Ēdenes dārza
ķerubus un abpus liesmojošu zobenu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku.
|