|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
18. nodaļa
Un Tas Kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja
savas telts durvīs.
2 Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa
priekšā.
3 Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei
un sacīja: "Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad, lūdzams,
neej savam kalpam garām.
4 Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmetieties zem šī koka.
5 Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat
atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava
kalpa?" Un tie teica: "Labi, dari, kā tu esi sacījis."
6 Un Ābrahāms iesteidzās teltī pie Sāras un sacīja: "Steidzies, paņem trīs
mērus miltu no smalkajiem miltiem, iejauc tos un taisi plāceņus."
7 Un Ābrahāms skrēja pie lopiem un paņēma labu un mīkstu telēnu un deva to puisim,
steidzinādams to sagatavot.
8 Tad viņš paņēma raudzētu un svaigu pienu un sagatavoto teļu un cēla to viņiem
priekšā, bet pats viņš stāvēja pie viņiem zem koka, kamēr viņi ēda.
9 Un tie sacīja viņam: "Bet kur ir Sāra, tava sieva?" Viņš atbildēja:
"Lūk, teltī."
10 Bet tas sacīja: "Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi,
tavai sievai Sārai būs dēls." Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts
durvīm, kas bija aiz viņiem.
11 Bet Ābrahāms un Sāra bija jau padzīvojuši, gados veci, un Dievs Sārai jau bija
pārtraucis tās norises, kas sievām mēdz būt.
12 Un tad Sāra smējās pie sevis, sacīdama: "Pēc tam kad es esmu sākusi novecot,
lai es vēl iedegtos? Un mans kungs jau ir vecs."
13 Un Tas Kungs sacīja uz Ābrahāmu: "Kāpēc tad Sāra smējās, sacīdama: vai es
patiešām vēl dzemdēšu, veca būdama?
14 Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams? Noliktā laikā Es atgriezīšos pie tevis
nākamā gadā, un Sārai būs dēls."
15 Un Sāra meloja, teikdama: "Es neesmu smējusies," - jo viņai bija bailes.
Bet Viņš sacīja: "Kā tad ne - tu smējies."
16 Un tie vīri cēlās no turienes un devās uz Sodomas pusi, un Ābrahāms gāja ar
viņiem, tos pavadīdams.
17 Un Tas Kungs sacīja: "Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt?
18 Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas
zemes tautas.
19 Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa,
ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt
pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam."
20 Un Tas Kungs sacīja: "Brēkšana par Sodomu un Gomoru patiešām ir liela, un
viņu apgrēcība ir ļoti smaga.
21 Es iešu un lūkošu, vai viņi ir darījuši pēc tās brēkšanas, kas aizsniegusi
Mani, vai ne; to Es gribu uzzināt."
22 Un vīri nogriezās no turienes un gāja uz Sodomu; bet Ābrahāms stāvēja vēl Tā
Kunga vaiga priekšā.
23 Un Ābrahāms tuvojās Viņam un sacīja: "Vai Tu tiešām gribi iznīcināt
taisno kopā ar bezdievīgo?
24 Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šinī pilsētā? Vai Tu tiešām iznīcināsi tos
un nesaudzētu šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas ir viņas vidū?
25 Nemūžam Tu tā nedarīsi, ka liksi mirt taisnajam ar bezdievi, ka taisnais būtu
līdzīgs bezdievim. Nemūžam! Vai visas pasaules soģis nedarīs taisni?"
26 Un Tas Kungs sacīja: "Ja Es Sodomas pilsētā atradīšu piecdesmit taisnus, Es
saudzēšu visu šo vietu viņu dēļ."
27 Un Ābrahāms atbildēja un sacīja: "Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu
Kungu, lai gan es esmu pīšļi un pelni.
28 Varbūt pieci iztrūkst no piecdesmit taisniem, vai Tu tad arī šo piecu dēļ
iznīcinātu visu pilsētu?" Un Viņš sacīja: "Nē, Es neiznīcināšu, ja
atradīšu tur četrdesmit piecus."
29 Un tas turpināja runāt ar Viņu un sacīja: "Var būt, ka tiek atrasti tur
četrdesmit." Un Viņš sacīja: "Nē, Es to nedarīšu šo četrdesmit
dēļ."
30 Un tas sacīja: "Lūdzams, nedusmojies, mans Kungs, ka es gribu runāt; varbūt
tur atrastos trīsdesmit?" Un Viņš sacīja: "Es to nedarīšu, ja tur atrastos
trīsdesmit."
31 Un tas sacīja: "Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu Kungu; varbūt tur
atrastos divdesmit?" Un Viņš sacīja: "Es to neizpostīšu šo divdesmit
dēļ."
32 Un tas sacīja: "Kaut nedusmotos mans Kungs. Es runāšu vēl reizi; varbūt
atrastos tikai desmit?" Un Viņš atbildēja: "Es to neizpostīšu šo desmit
dēļ."
33 Un Tas Kungs aizgāja, kad bija beidzis runāt ar Ābrahāmu. Bet Ābrahāms atgriezās
savā vietā.
|