|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
20. nodaļa
No turienes Ābrahāms devās uz kādu zemi dienvidos, kur apmetās dzīvot starp
Kedemu un Šūru un uzkavējās kā svešinieks Gerārā.
2 Un Ābrahāms sacīja par Sāru, savu sievu: "Tā ir mana māsa." Tad Gerāras
ķēniņš Abimelehs sūtīja un paņēma viņu.
3 Bet Dievs naktī parādījās Abimeleham mjkādā sapnī un sacīja tam: "Redzi,
tev mjjāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, mjjo viņa ir precēta
sieva."
4 Bet Abimelehs nebija tai tuvojies, un viņš sacīja: "Tu, Kungs, taču
neizdeldēsi nevainīgus ļaudis!
5 Vai viņš neteica man: tā ir mana māsa? - Bet viņa pati taču arī teica: tas ir
mans brālis.- Sirds nevainībā un tīrām rokām es to esmu darījis."
6 Un Dievs sacīja viņam sapnī: "Arī Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi
darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju,
ka tu viņu neaiztiki.
7 Bet tagad atdod šo sievu viņas vīram, jo viņš ir pravietis, viņš lai aizlūdz par
tevi, tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi, tu un
viss, kas tev pieder."
8 Un Abimelehs no rīta steigšus sasauca savus kalpus un viņiem atklāti izstāstīja
visu, kas bija noticis, un vīri ļoti izbijās.
9 Tad Abimelehs ataicināja Ābrahāmu un sacīja viņam: "Kāpēc tu to mums esi
nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu pār mani un pār manu
valsti esi uzlicis tik lielu vainu? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi
darījis."
10 Un Abimelehs jautāja Ābrahāmam: "Ko tu turēji savā prātā, kad tu to
darīji?"
11 Ābrahāms sacīja: "Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav Dieva
bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ.
12 Un, patiešām, viņa ir arī mana māsa - viņa ir mana tēva meita, bet nav manas
mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva.
13 Un, kad Dievs man lika apkārt klīst projām no savām tēva mājām, tad es sacīju
viņai: lai tā ir tava laipnība, kādu tu man parādi, - ikvienā vietā, kurā mēs
nonāksim, saki par mani: tas ir mans brālis."
14 Un Abimelehs ņēma liellopus un sīklopus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam
un atdeva tam arī viņa sievu Sāru.
15 Un Abimelehs teica: "Lūk, mana zeme ir tavā priekšā, dzīvo, kur tavām acīm
labi patīk."
16 Bet Sārai viņš sacīja: "Redzi, es tūkstoš sudraba gabalus esmu devis tavam
brālim; tā lai ir atvainas maksa, lai visi, kas ar tevi, zina, ka tu esi
attaisnota."
17 Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedināja Abimelehu, viņa sievu, viņa
kalpones, ka tās atkal varēja dzemdēt.
18 Jo Dievs bija slēgtin aizslēdzis ikvienu klēpi Abimeleha namā Ābrahāma sievas
Sāras dēļ.
|