|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
25. nodaļa
Ābrahāms atkal ņēma sev sievu, tās vārds bija Ketūra.
2 Un tā viņam dzemdēja Zimranu, Jokšanu, Medaanu, Midiānu, Jisbaku un Suahu.
3 Bet Jokšans dzemdināja Sebu un Dedanu, un Dedana pēcnācēji bija asurieši,
letusieši un leumieši.
4 Bet Midiāna bērni ir: Eifa un Efers, Hanohs, Abida un Ēlda; visi tie ir Ketūras
dzimuma.
5 Un Ābrahāms nodeva visu, kas tam bija, Īzākam.
6 Bet blakussievu bērniem, kas Ābrahāmam bija, Ābrahāms izdalīja dāvanas. Un
viņš, vēl dzīvs būdams, šķīra tos no Īzāka, aizsūtīdams viņus pret rītiem uz
austrumu zemi.
7 Un šie ir Ābrahāma mūža gadi - viņš piedzīvoja simts septiņdesmit piecus gadus.
8 Un viņš aizmiga un nomira lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves, sirmgalvis
būdams, un tika piepulcināts saviem tēviem.
9 Un Īzāks un Ismaēls, viņa dēli, viņu apglabāja Makpelas alā, kas atrodas
hetieša Efrona, Zohāra dēla, tīrumā pretim Mamrei.
10 Tīrumā, kuru Ābrahāms bija pircis no Heta bērniem, Ābrahāms tika apglabāts, un
arī Sāra, viņa sieva.
11 Un notika, ka pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja Īzāku, viņa dēlu, un Īzāks
apmetās pie Lehaj-roi avota.
12 Šie ir Ābrahāma dēla Ismaēla ciltsraksti; viņu Ābrahāmam dzemdēja Hagara,
Sāras ēģiptiešu kalpone.
13 Šie ir Ismaēla dēlu vārdi, pēc viņu ciltīm: Ismaēla pirmdzimtais Nebajots,
Kēdars, Adbels un Mibsāms,
14 Misma, Dūma un Masa,
15 Hādads, Tema, Jeturs, Nafiss un Kedma.
16 Tie ir Ismaēla dēli, un tie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un nometnēm:
divpadsmit vadoņi pēc viņu ciltīm.
17 Un šie ir Ismaēla mūža gadi - simts trīsdesmit septiņi gadi, un viņš aizmiga,
nomira un tika piepulcināts saviem tēviem.
18 Un viņš mita no Havilas līdz Šūrai, kas ir uz rītiem no Ēģiptes ceļā uz
Asuru, iepretim visiem saviem brāļiem viņš bija apmeties.
19 Šie ir Ābrahāma dēla Īzāka ciltsraksti: Ābrahāms dzemdināja Īzāku.
20 Un Īzākam bija četrdesmit gadi, kad viņš dabūja par sievu Rebeku no
Mezopotāmijas, aramieša Betuēla meitu, aramieša Lābana māsu.
21 Un Īzāks savas sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, jo tā bija neauglīga, un Dievs
ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.
22 Un divi bērni rozījās viņas miesās, un viņa sacīja: "Vai tam tā būt?
Kāpēc gan man tā notiek?"
23 Un Tas Kungs viņai atbildēja: "Divi tautas ir tavā klēpī, un divi ciltis
izraisīsies no tavām miesām. Un cilts sacentīsies ar cilti varas dēļ, un vecākais
kalpos jaunākajam."
24 Un, kad viņas dienas piepildījās, lai tā dzemdētu, tad tiešām dvīņi bija tās
klēpī.
25 Tad pirmais iznāca, viss sarkans kā spalvains apģērbs, tāpēc tie nosauca viņa
vārdu Ēsavs>fn012<.
26 Bet viņa brālis tam sekoja, un viņa roka bija satvērusi Ēsava papēdi, tāpēc
viņa vārdu nosauca: Jēkabs>fn013<; un Īzāks
bija, tiem dzimstot, sešdesmit gadus vecs.
27 Un zēni pieauga, Ēsavs kļuva izveicīgs mednieks, lauku cilvēks, bet Jēkabs bija
klusas dabas vīrs un mājoja teltīs.
28 Un Īzāks iemīlēja Ēsavu, jo medījumi bija pēc viņa garšas, bet Rebeka vairāk
mīlēja Jēkabu.
29 Un Jēkabs bija izvārījis viru, bet Ēsavs nāca no tīruma un bija izsalcis.
30 Un Ēsavs sacīja Jēkabam: "Ļauj man ēst no tā sarkanā, tā sarkanā viruma,
jo es esmu izsalcis," - tāpēc to dēvē par Edomu>fn014<.
31 Tad Jēkabs atbildēja: "Pārdod man papriekš savu pirmdzimtību."
32 Un Ēsavs sacīja: "Man tā kā tā jāmirst, ko man tur līdz
pirmdzimtība?"
33 Un Jēkabs sacīja: "Zvēri man papriekš." Tad viņš zvērēja un pārdeva
Jēkabam savu pirmdzimtību.
34 Bet Jēkabs deva Ēsavam maizi un lēcu virumu, un tas ēda un dzēra un cēlās un
mjaizgāja. Tā Ēsavs nicināja savu pirmdzimtību.
|