|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
30. nodaļa
Kad Rahēle redzēja, ka viņa Jēkabam nedeva bērnus, tā sāka apskaust
savu māsu un teica Jēkabam: "Gādā man bērnus, ja ne, es miršu."
2 Bet Jēkaba dusmas iekvēlojās pret Rahēli, un viņš sacīja: "Vai tad es esmu
Dieva vietā, kas liedzis bērnus tavam klēpim?"
3 Tad tā teica viņam: "Lūk, mana kalpone Bilha, ej pie tās, lai tā dzemdē uz
maniem ceļiem, lai man rastos caur viņu dzimums."
4 Un viņa tam deva Bilhu, savu kalponi, par sievu, un Jēkabs gāja pie tās.
5 Un Bilha tapa grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu.
6 Un Rahēle sacīja: "Dievs man piešķīris tiesu un ir paklausījis mani, un devis
man dēlu." Tādēļ viņa nosauca tā vārdu: Dans>fn025<.
7 Un Bilha, Rahēles kalpone, tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu.
8 Un Rahēle sacīja: "Es esmu izcīnījusi Dieva cīņu ar savu māsu un esmu
uzvarējusi." Un viņa nosauca tā vārdu: Naftalis>fn026<.
9 Kad Lea redzēja, ka ir pārstājusi dzemdēt, tā ņēma savu kalponi Zilfu un deva to
Jēkabam par sievu.
10 Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam dēlu.
11 Un Lea teica: "Laime nāk," - un nosauca tā vārdu: Gads>fn027<.
12 Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja otru dēlu Jēkabam.
13 Un Lea teica: "Es - laimīgā, jo mani teiks laimīgu visas sievas." Un tā
nosauca viņa vārdu: Ašers>fn028<.
14 Un kādu dienu Rūbens nāca ap kviešu pļaujamo laiku un atrada tīrumā mīlestības
ābolus, un viņš tos atnesa savai mātei Leai. Tad Rahēle sacīja Leai: "Dod man
kādu no sava dēla mīlestības āboliem."
15 Tā teica: "Vai tad nav vēl diezgan, ka tu man esi atņēmusi manu vīru, tagad
tu gribi paņemt arī mana dēla mīlestības ābolus?" Tad Rahēle sacīja:
"Lai tad arī viņš guļ pie tevis šonakt tava dēla mīlestības ābolu
dēļ."
16 Un Jēkabs nāca vakarā no tīruma; tad Lea gāja tam pretī un sacīja viņam:
"Tev jānāk pie manis, jo es tevi esmu pirktin nopirkusi par sava dēla mīlestības
āboliem." Un viņš ar to gulēja tanī naktī.
17 Un Dievs paklausīja Leu, un tā tapa grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu.
18 Un Lea sacīja: "Dievs man ir atmaksājis to, ka es esmu devusi savu kalponi savam
vīram." Un viņa nosauca tā vārdu: Isašars>fn029<.
19 Un Lea atkal tapa grūta un dzemdēja mjJēkabam sesto dēlu.
20 Un Lea sacīja: "Dievs mani pieminējis ar labu piemiņu, dodams dāvanu; nu reiz
mans vīrs cienīs mani, jo es tam esmu dzemdējusi sešus dēlus." Un viņa nosauca
tā vārdu: Zebulons>fn030<.
21 Un pēc tā viņa dzemdēja meitu un nosauca viņas vārdu: Dīna.
22 Tad Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu, atverot tās klēpi.
23 Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Dievs man ir atņēmis manu
kaunu."
24 Un viņa nosauca viņa vārdu: Jāzeps>fn031<,
sacīdama: "Lai Tas Kungs man pieliek vēl vienu dēlu."
25 Un notika, pēc tam kad Rahēle bija dzemdējusi Jāzepu, Jēkabs sacīja Lābanam:
"Atlaid mani! Es gribu iet uz savu vietu savā zemē.
26 Dod man manas sievas un manus bērnus, jo es tev par viņām esmu kalpojis, un es gribu
doties ceļā; tu jau zini manu kalpošanu, ko esmu tev kalpojis."
27 Bet Lābans sacīja viņam: "Kaut es būtu atradis labvēlību tavās acīs; no
zīmēm esmu nopratis, ka Tas Kungs mani ir svētījis tevis dēļ."
28 Un viņš sacīja: "Prasi man savu algu, un es to došu."
29 Un tas sacīja viņam: "Tu zini, kā es tev esmu kalpojis un kā tavs ganāmpulks
pieaudzis manā laikā.
30 Jo maz tev bija, pirms es atnācu, bet tas pieauga vairumā, un Tas Kungs tevi
svētījis manu soļu dēļ. Bet tagad - kad lai es sāku gādāt arī par savu
namu?"
31 Un viņš sacīja: "Ko lai es tev dodu?" Un Jēkabs sacīja: "Tev man
nekā nav jādod. Ja tu man darīsi kādu lietu, es atkal ganīšu un sargāšu tavus
sīklopus.
32 Es šodien apstaigāšu visus tavus sīklopus. mjAtšķir no tiem visas avis, kas ir
raibas mjvai lāsainas, un visus melnos starp jēriem un lāsainās un raibās kazu
starpā. Tā lai ir mana alga.
33 Un mana taisnība lai dod liecību par mani nākamā laikā, kad nāksi pārbaudīt
manu algu: kas nav raiba vai lāsaina starp kazām vai melns starp jēriem, to uzskati par
manis zagtu."
34 Un Lābans sacīja: "Labi, lai notiek, kā tu esi sacījis."
35 Un viņš atšķīra tanī dienā raibos un lāsainos āžus un visas raibās un
lāsainās kazas, visus, kam bija kāds baltums, un ikvienu melno starp jēriem un deva
tos savu dēlu rokās.
36 Un viņš lika atstarpi triju dienu gājumā starp Jēkabu un sevi, un Jēkabs ganīja
pārējos Lābana sīklopus.
37 Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm, mandeļu kokiem un platānu kļavām un
izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm.
38 Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika sīklopu priekšā ūdens
tvertnēs un dzirdināmās silēs, pie kurām sīklopi nāca dzert, ka tie, nākdami
dzert, apietos.
39 Un sīklopi apgājās pār šīm rīkstēm, un tiem atnesās raibi, svītraini un
lāsaini jēri un kazlēni.
40 Bet šos jērus Jēkabs atšķīra un vērsa visus sīklopu purnus uz svītrainajiem un
melnajiem starp Lābana sīklopiem. Un viņš lika savus ganāmpulkus atsevišķi un
nepievienoja tos Lābana sīklopiem.
41 Un vienmēr, kad spēcīgākie sīklopi apgājās, Jēkabs lika rīkstes sīklopu
priekšā ūdens tvertnēs, lai tie pār šīm rīkstēm apietos.
42 Bet, vājākiem sīklopiem apejoties, viņš nelika tās; un tā vājākie sīklopi
palika Lābanam, bet stiprākie Jēkabam.
43 Tā šis vīrs kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu,
kamieļu un ēzeļu.
|