|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
34. nodaļa
Un Dīna, kas bija Leas meita un kuru tā bija dzemdējusi Jēkabam, gāja
iepazīties ar tās zemes meitām.
2 Un viņu ieraudzīja Šehems, hīviešu valdnieka Hamora dēls, un viņš to paņēma,
gulēja pie tās un nodarīja tai varasdarbu.
3 Un viņa sirds pieķērās Jēkaba meitai Dīnai, un viņš iemīlēja jaunavu un
runāja laipnīgi ar viņu.
4 Un Šehems sacīja savam tēvam Hamoram: "Iegūsti man šo meitu par sievu."
5 Jēkabs gan bija dzirdējis, ka tas bija apsmējis viņa meitu Dīnu; bet viņa dēli
bija pie viņa ganāmpulkiem laukos, un Jēkabs klusēja līdz viņu pārnākšanai.
6 Un Hamors, Šehema tēvs, gāja pie Jēkaba aprunāties.
7 Pašreiz Jēkaba dēli arī nāca no lauka, un, tiklīdz tie to dzirdēja, tie
pārskaitās, un tas tiem ļoti derdzās, jo, guļot pie Jēkaba meitas, tas kauna darbu
bija nodarījis Israēlam. Tā tam nevajadzēja notikt.
8 Un Hamors runāja ar viņiem, sacīdams: "Šehema, mana dēla, sirds pieķērusies
jūsu meitai, dodiet to viņam par sievu.
9 Saradojieties ar mums; jūsu meitas dodiet mums, mūsu meitas ņemiet jūs.
10 Dzīvojiet ar mums. Zeme, kas jūsu priekšā, jums atvērta; dzīvojiet tanī,
staigājiet apkārt un apmetieties tajā."
11 Un Šehems sacīja viņas tēvam un viņas brāļiem: "Kaut es atrastu labvēlību
jūsu acīs! Ko jūs no manis prasīsit, to es došu.
12 Lai cik lielu atpirkšanas maksu un cik daudz dāvanu jūs prasītu no manis, es tās
došu, kā jūs sacīsit man, tikai dodiet jaunavu man par sievu."
13 Un Jēkaba dēli atbildēja Šehemam un viņa tēvam Hamoram ar viltu, tāpēc ka
viņš bija apsmējis Dīnu, viņu māsu,
14 un teica tam: "Mēs nevaram to pielaist, ka dodam savu māsu vīram, kas
neapgraizīts, jo tas mums ir apkaunojums.
15 Tikai ar vienu noteikumu mēs to varam darīt, ka jūs kļūtu kā mēs, apgraizīdami
visus vīrus.
16 Tad mēs dotu savas meitas jums un ņemtu mjjūsu meitas, un mēs dzīvotu ar jums un
būtu viena tauta.
17 Bet, ja jūs nepaklausīsit mums un neliksit apgraizīties, tad mēs paņemsim savu
meitu un aiziesim."
18 Šie vārdi patika Hamoram un Šehemam, Hamora dēlam.
19 Un jauneklis nekavējās darīt, kā bija teikts, jo viņam labi patika Jēkaba meita,
un viņš visā sava tēva namā bija godāts.
20 Un Hamors ar savu dēlu Šehemu gāja pilsētas vārtos un runāja nopietni ar savas
pilsētas ļaudīm, teikdami:
21 "Šie vīri tur labu prātu uz mums, atļaujiet tiem šinī zemē dzīvot un to
pārstaigāt, jo zeme ir diezgan plaša viņu priekšā; mēs ņemsim viņu meitas sev par
sievām un dosim savas meitas viņiem.
22 Bet tikai tad vīri ir ar mieru dzīvot ar mums un kļūt par vienu tautu, ja katrs
vīrs, gluži tāpat kā tas ir pie viņiem, tiktu apgraizīts.
23 Viņu ganāmpulki, viņu īpašumi un visi viņu lopi, vai tie nepiederēs mums?
Izdabāsim viņu prātam, lai tie dzīvo ar mums!"
24 Un visi, kas tik mēdza nākt pa viņu pilsētas vārtiem, paklausīja Hamoram un viņa
dēlam, un visi vīri tika apgraizīti, visi, kas gāja pa viņu pilsētas vārtiem.
25 Un notika, trešajā dienā, kad tiem bija sāpes, Simeons un Levijs, abi Jēkaba
dēli, Dīnas brāļi, paņēma katrs pa zobenam, netraucēti ienāca pilsētā un apkāva
visus vīrus.
26 Un tie nokāva ar zobena asmeni Hamoru un viņa dēlu Šehemu un paņēma no Šehema
nama Dīnu un izveda to ārā.
27 Un Jēkaba dēli gāja pie pārmāktiem un aplaupīja pilsētu, kurā viņu māsa bija
tikusi apsmieta.
28 Viņu sīklopus un viņu liellopus, un viņu ēzeļus, un visu, kas bija pilsētā vai
uz tīruma, tie nolaupīja.
29 Un visu viņu bagātību un visu viņu bērnu pulku, un viņu sievas tie aizveda
gūstā kā laupījumu.
30 Un Jēkabs sacīja Simeonam un Levijam: "Jūs grūžat mani postā, padarīdami
mani ienīstu šīs zemes iedzīvotāju kānaāniešu un ferisiešu starpā. Cik liels ir
mūsu skaits? Ja tie sapulcējas pret mani, tie mani var sasist. Un es un mans nams tiksim
iznīcināti."
31 Bet tie sacīja: "Vai viņš drīkstēja apieties ar mūsu māsu kā ar
netikli?"
|