|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
47. nodaļa
Tad Jāzeps gāja un sacīja faraonam: "Mans tēvs un mani brāļi ar
saviem sīklopiem un ar saviem liellopiem un ar visu, kas tiem pieder, ir atnākuši no
Kānaāna zemes un tagad ir Gošenes zemē."
2 Un viņš paņēma piecus vīrus no savu brāļu vidus un atveda tos pie faraona.
3 Un faraons sacīja viņa brāļiem: "Kāda jūsu nodarbošanās?" Tie
atbildēja: "Tavi kalpi ir avju gani, kā mēs, tā arī mūsu tēvi."
4 Un viņi sacīja faraonam: "Mēs esam nākuši, lai kā svešinieki piemājotu
šinī zemē, jo nav ganību tiem sīklopiem, kas pieder taviem kalpiem, tāpēc ka bads
Kānaāna zemē ir smags. Tad nu, lūdzams, atļauj taviem kalpiem dzīvot Gošenes
zemē."
5 Tad faraons sacīja Jāzepam, teikdams: "Tavs tēvs un tavi brāļi ir atnākuši
pie tevis.
6 Ēģiptes zeme ir tavā priekšā; vislabākajā zemes daļā lai apmetas tavs tēvs un
tavi brāļi - Gošenes zemē, un, ja tu atzīsti, ka starp viņiem ir krietni vīri, tad
iecel tos par pārraugiem tiem lopiem, kas man pieder."
7 Un Jāzeps atveda savu tēvu Jēkabu un stādīja priekšā to faraonam, un Jēkabs
svētīja faraonu.
8 Un faraons prasīja Jēkabam: "Cik daudz tev gadu?"
9 Un Jēkabs sacīja faraonam: "Mani svešniecības gadi ir simts trīsdesmit; īsi
un bēdu pilni ir mani mūža gadi, un tie nesasniedz manu tēvu mūža gadus viņu
klejošanas laikos."
10 Un Jēkabs svētīja faraonu un aizgāja prom no faraona.
11 Tā Jāzeps iedeva savam tēvam un saviem brāļiem dzīves vietas un zemes īpašumus
Ēģiptes labākajā daļā, Ramzesa novadā, kā to faraons bija pavēlējis.
12 Un Jāzeps apgādāja savu tēvu un savus brāļus un visu sava tēva namu ar maizi
pēc bērnu skaita.
13 Un nebija maizes visā tanī zemē, jo bads bija jo smags, tā ka Ēģiptes zemei un
Kānaāna zemei draudēja izmiršana.
14 Un Jāzeps savāca visu naudu, kas bija Ēģiptes un Kānaāna zemē, par to labību,
ko tie bija pirkuši, un aiznesa šo naudu faraona namā.
15 Kad nauda Ēģiptes zemē un Kānaāna zemē bija izsmelta, tad visi ēģiptieši nāca
pie Jāzepa, teikdami: "Dod mums maizi! Kāpēc mums mirt? Mums vairs nav
naudas."
16 Un Jāzeps atbildēja: "Atvediet man savus ganāmpulkus, tad es došu jums par
jūsu lopiem, ja jums vairs nav naudas."
17 Tad viņi atveda savus lopus pie Jāzepa, un Jāzeps iedeva tiem maizi pret zirgiem,
sīklopiem, liellopiem un ēzeļiem; un tanī gadā viņš tos apgādāja ar labību pret
nodotiem lopiem.
18 Kad gads bija pagājis, tie arī nākamajā gadā nāca pie viņa un sacīja:
"Mēs mūsu kungam nevaram slēpt, ka nauda ir pagalam, bet liellopi pieder mūsu
kungam; mums nekā vairs cita nav mūsu kunga priekšā kā mēs paši un mūsu zeme.
19 Kāpēc lai mēs mirstam tavu acu priekšā, mēs un mūsu zeme? Pērc mūs un mūsu
laukus pret maizi, tad mēs ar savu zemi būsim faraona vergi. Tikai dod labību sēklai,
ka mēs paliekam dzīvi un nemirstam un zeme nepaliek par tuksnesi."
20 Un Jāzeps nopirka faraonam visu Ēģiptes zemi, jo ēģiptieši pārdeva ikviens savu
tīrumu, tāpēc ka pārāk nepanesams bija bads. Tā zeme nonāca faraona īpašumā.
21 Un tautu viņš pārvērta par vergiem no viena Ēģiptes zemes gala līdz otram.
22 Tikai priesteru zemes viņš neuzpirka, jo priesteriem bija faraona dots likumīgs
ienākums, un viņi pārtika no ienākuma, ko faraons viņiem bija nolicis, un tādēļ
tie savus tīrumus nepārdeva.
23 Un Jāzeps sacīja tautai: "Redzi, es esmu tagad nopircis jūs un jūsu zemes
faraonam. Te jums sēkla, ko savus laukus apsēt.
24 Bet ar augļiem būs tā, ka jums piektā daļa jādod faraonam, bet četras daļas
paliks jums gan tīruma sēklai, gan barībai jums un tiem, kas jūsu namā, un pārtikai
jūsu mazajiem bērniem."
25 Un viņi atbildēja: "Tu mūsu dzīvības esi izglābis; ja mēs tikai varam
atrast labvēlību sava kunga acīs, mēs būsim vergi faraonam."
26 Un Jāzeps to izdeva kā likumu, kas līdz pat šai dienai pastāv Ēģiptes zemē, ka
piektā daļa jādod faraonam. Tikai priesteru zemes nebija pakļautas faraonam.
27 Tā Israēls apmetās Gošenes zemē, Ēģiptē, un tiem bija tur īpašumi, un viņi
augļojās un ļoti vairojās.
28 Jēkabs nodzīvoja Ēģiptē septiņpadsmit gadus, un Jēkaba mūža gadi bija simts
četrdesmit septiņi gadi.
29 Kad tuvojās laiks, ka Israēlam bija jāmirst, tad viņš ataicināja savu dēlu
Jāzepu un sacīja viņam: "Ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad liec
savu roku zem mana ciskas kaula un parādi man žēlastību un mīlestību - neapglabā
mani Ēģiptes zemē,
30 bet ļauj man gulēt pie maniem tēviem. Aizved mani no Ēģiptes un apglabā mani
viņu kapos." Tad tas sacīja: "Es darīšu, kā tu saki."
31 Un viņš sacīja: "Zvēri man!" Un tas zvērēja viņam. Tad Israēls zemu
noliecās savas gultas galvgalī.
|