|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PIEKTĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA DEUTERONOMIUM)
31. nodaļa
Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam.
2 Un viņš tiem sacīja: "Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs, es vairs
nespēju nedz iziet, nedz atnākt, un Tas Kungs man ir sacījis: tev nebūs iet pāri šai
Jordānai!
3 Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš pats ies pāri tev pa priekšu, Viņš izdeldēs šīs
tautas tavā priekšā, un tu viņus iemantosi. Jozua, tas ies tev pa priekšu pāri, kā
Tas Kungs to ir pavēlējis.
4 Un Tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis Sihonam un Ogam, amoriešu
ķēniņiem, un viņu zemei, tos Viņš ir izdeldējis.
5 Kad Tas Kungs nodos viņus jūsu priekšā, tad dariet ar viņiem pēc tās pavēles, ko
es jums esmu pavēlējis.
6 Esiet stipri un droši! Nebaiļojieties un nebīstaities no viņiem. Jo Tas Kungs, tavs
Dievs, Viņš iet ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs."
7 Un Mozus atsauca Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: "Esi stiprs un
drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis dot
viņu tēviem, un tu to sadalīsi viņu starpā kā mantojumu.
8 Un Tas Kungs, Viņš iet tev pa priekšu un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās,
nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies."
9 Un Mozus uzrakstīja šo bauslību un deva to priesteriem, Levija dēliem, kas nesa Tā
Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: "Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaides
gadā Būdiņu svētku laikā,
11 kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko
Viņš pats Sev izraudzīs, tad tev būs šo bauslību skaļi lasīt priekšā visam
Israēlam, ka visi to dzird.
12 Un sapulcini tautu, vīrus un sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos,
ka viņi dzirdētu un mācītos un bītos To Kungu, jūsu Dievu, un turētu un darītu
visus šīs bauslības vārdus,
13 un arī viņu bērni, kas vēl to nezina, dzirdēs un mācīsies bīties To Kungu,
jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pār
Jordānu, lai to iemantotu."
14 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev jāmirst; atsauc
Jozuu, un nostājieties Saiešanas teltī, un Es viņam pavēlēšu!" Tad Mozus un
Jozua gāja un nostājās Saiešanas teltī.
15 Tad Tas Kungs parādījās teltī mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja
Saiešanas telts durvīs.
16 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šī tauta
celsies un metīsies netiklībā ar svešiem dieviem šinī zemē, kurā viņi ieiet, bet
Mani tie atstās un atmetīs Manu derību, ko Es ar viņiem esmu noslēdzis.
17 Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu
Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār
viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai ne tādēļ nācis šis ļaunums, ka nav
mana Dieva manī?
18 Bet Es noteikti paslēpšu Savu vaigu no viņiem tanī dienā visa tā ļaunuma dēļ,
ko viņi ir darījuši, pievērsdamies citiem dieviem.
19 Un tagad rakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu
mutē, ka lai šī dziesma ir Man liecība pret Israēla bērniem.
20 Jo Es tos ievedīšu tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem,-
zemē, kur piens un medus tek; un, kad tie ēdīs un paēdīs, un uzbarosies, tad tie
pievērsīsies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani atmetīs un lauzīs Manu derību.
21 Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma tiem atbildēs un
būs viņiem kā liecība, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu pēcnācēju mutes. Jo Es
zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms Es esmu viņus ievedis tanī zemē, kā
Es esmu ar zvērestu apsolījis."
22 Tad Mozus rakstīja šo dziesmu tanī dienā un to mācīja Israēla bērniem.
23 Bet Viņš pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: "Esi stiprs un drošs, jo
tu ievedīsi Israēla bērnus tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis; un
Es būšu ar tevi."
24 Un notika, kad Mozus beidza rakstīt šīs bauslības vārdus grāmatā, līdz bija
pabeidzis,
25 tad Mozus pavēlēja levītiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams:
26 "Ņemiet šo bauslības grāmatu un lieciet to blakus Tā Kunga, sava Dieva,
derības šķirstam, lai tā ir liecība pret tevi.
27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, kamēr es vēl šodien
esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu; cik vēl vairāk pēc manas
nāves.
28 Sapulciniet pie manis visus jūsu cilšu vecajus un savus virsniekus, lai es saku tos
vārdus, viņiem dzirdot, un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi.
29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs grēkosit un nogriezīsities no tā ceļa, ko es
jums esmu pavēlējis; un tas ļaunums jums notiks nākamā laikā, jo jūs darīsit to,
kas ir ļauns Tā Kunga acīs, Viņu sadusmodami ar savu roku darbu."
30 Tad Mozus, visai Israēla draudzei to dzirdot, teica šīs dziesmas vārdus, līdz tie
bija pabeigti:
|