|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
NEHEMIJAS GRĀMATA
4. nodaļa
Kad Sanballats dzirdēja, ka mēs ceļam mūri, tad viņš kļuva dusmīgs un ļoti
saskaitās, un zobojās par jūdiem.
2 Un viņš runāja savu brāļu un Samarijas karaspēka priekšā un sacīja: "Ko
grib šie nožēlojamie jūdi? Vai viņiem to tā atļaus? Vai viņi tiešām kādreiz
nesīs atkal savus pateicības upurus? Vai viņi reiz būs ar saviem darbiem galā? Vai
viņi grib lasīt ārā no pelnu kaudzēm un no jauna likt lietā akmeņus, kas jau sen
sadedzināti?"
3 Bet amonietis Tobija, kas stāvēja viņam līdzās, sacīja: "Lai viņi ceļ ko
celdami, ja lapsa uzkāps uz tā, tā sagraus viņu akmeņu mūri!"
4 Dzirdi, mūsu Dievs, kā mēs esam kļuvuši par apsmieklu! Liec nākt izsmieklam uz
viņu pašu galvām, dod, lai viņi tiek izlaupīti zemē, kur viņus tur gūstā!
5 Un neapsedz viņu noziegumus un neizdzēs viņu grēkus Savu acu priekšā, jo ar savām
darbu darītāju nievām viņi Tevi ir kaitinājuši!
6 Bet mēs cītīgi turpinājām darbu, un, kad viss mūris līdz pusaugstumam bija
veikts, tad tautai radās jauna darba drosme un rosme.
7 Bet, kad Sanballats un Tobija, kā arī arābi un amonieši, un ašdodieši dzirdēja,
ka Jeruzālemes mūru labošana un atjaunošana sokas, ka plaisas sāk aizvērties, tad
viņi kļuva ļoti dusmīgi
8 un visi kopā sazvērējās, ka viņi došoties, lai uzbruktu Jeruzālemei un celtu
tajā sajukumu.
9 Tad mēs lūdzām savu Dievu un izlikām sargus pret viņiem dienu un nakti.
10 Bet Jūdas ļaudis sacīja: "Nastu nesēju spēks zūd, un drupu ir daudz, un mēs
nespējam vairs strādāt gar mūri!"
11 Savukārt mūsu pretinieki teica: "Viņiem nekas nav jāredz, līdz mēs būsim
nonākuši viņu vidū un kausim viņus, un izbeigsim celšanas darbus!"
12 Kad atnāca jūdi, kas dzīvoja viņiem kaimiņos, tad viņi stāstīja mums desmitiem
reižu: "No visām pusēm, kur vien viņi dzīvo, viņi taisās brukt mums
virsū."
13 Tad es novietoju aiz mūra zemākajās vietās ļaudis pēc ciltīm ar zobeniem,
šķēpiem un stopiem.
14 Kādas apskates laikā es uzstājos ar runu un sacīju dižciltīgajiem un
priekšniekiem, un pārējai tautai: "Nebīstieties no viņiem! Atcerieties To Kungu,
kas ir liels un bijājams, un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām
meitām, savām sievām un savām mājām!"
15 Kad mūsu ienaidnieki dzirdēja, ka lieta mums kļuvusi zināma un ka Dievs viņu
nodomu ir izjaucis, tad mēs visi atgriezāmies pie mūra, katrs pie sava darba.
16 No tās dienas puse manu kalpu strādāja pie celšanas darbiem un otra puse turēja
šķēpus, vairogus, stopus un bruņas, un virsnieki bija aiz visa Jūdas nama,
17 kas strādāja gar mūri. Un nastu nesēji strādāja, ar vienu roku kraudami, kamēr
otra turēja metamo šķēpu.
18 Un cēlēji, kamēr cēla, bija apjozti ar savu zobenu ap gurniem. Un līdzās man
stāvēja taurētāji.
19 Tad es sacīju dižciltīgajiem, priekšniekiem un pārējai tautai: "Darbs ir
liels un plašs, un mēs uz mūra esam tālu cits no cita atšķirti.
20 Tanī vietā, kur jūs dzirdēsit taures skaņu, tur sapulcējieties pie mums. Mūsu
Dievs cīnīsies par mums!"
21 Tā mēs veicām mūra darbu: puse no mums turēja gatavībā šķēpus no rīta ausmas
sākuma, līdz kamēr vakarā parādījās zvaigznes.
22 Tajā laikā es arī pavēlēju tautai: "Ikviens vīrs un viņa kalps lai pavada
nakti Jeruzālemē, lai viņi būtu mums nakti sardzei un dienu darbam."
23 Tā nedz es, nedz mani brāļi, nedz mani kalpi, nedz sardzes vīri, kas bija aiz
manis,- neviens no mums gandrīz nekad nenovilka savas drēbes. Ikviens turēja ieroci
savā rokā.
|