|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
NEHEMIJAS GRĀMATA
5. nodaļa
Bija izcēlusies liela ļaužu un viņu sievu brēkšana pret saviem brāļiem,
jūdiem,
2 jo bija, kas sacīja: "Mēs kopā ar saviem dēliem un meitām esam daudz.
Gādājiet, ka mēs saņemam labību, lai mēs paēstu un dzīvotu!"
3 Bija arī tādi, kas sacīja: "Mums jāieķīlā savi tīrumi un savi vīna dārzi,
un savas mājas, lai bada laikā dabūtu labību!"
4 Un vēl citi sacīja: "Mēs esam aizņēmušies naudu uz saviem tīrumiem un vīna
dārziem ķēniņa nodokļiem.
5 Bet mūsu miesas ir tādas pašas kā mūsu brāļu miesas, mūsu bērni ir tādi paši
kā viņu bērni; un redzi, mēs piespiežam savus dēlus un savas meitas kļūt par
vergiem, un dažas no mūsu meitām ir jau paverdzinātas, un mūsu rokām nav spēka, jo
mūsu tīrumi un mūsu vīna dārzi pieder citiem!"
6 Un es kļuvu ļoti dusmīgs, kad es dzirdēju viņu brēkšanu un šos vārdus.
7 Mana sirds pārdomāja tos sevī, un es bāros ar dižciltīgajiem un priekšniekiem un
sacīju viņiem: "Jūs taču visi nododaties augļošanai cits ar citu!" Un es
sasaucu lielu tautas sapulci pret viņiem
8 un sacīju viņiem: "Mēs esam centušies un izpirkuši savus brāļus, jūdus, cik
vien mēs spējām, kas bija pārdoti svešām tautām; bet jūs tagad pārdodat savus
brāļus, lai mēs viņus pēc tam būtu spiesti atkal izpirkt!" Viņi klusēja un
neatrada atbildi.
9 Tad es sacīju: "Jūsu rīcība ir necienīga un nav laba. Vai jums nevajadzēja
staigāt mūsu Dieva bijībā, lai izvairītos no citu tautu, mūsu pretinieku, izsmiekla?
10 Bet arī es pats, mani brāļi un mani kalpi ir aizdevuši nabadzīgākiem naudu un
labību. Atlaidīsim jel viņiem šos aizdevumus!
11 Atdodiet viņiem vēl šodien pat viņu tīrumus, vīna dārzus, viņu olīvu dārzus
un viņu mājas; atlaidiet viņiem tās pagaidas no naudas un labības, vīnogu sulas un
eļļas, ko jūs esat no viņiem ņēmuši kā augļus un kas jums no viņiem vēl
prasāmas."
12 Tad viņi sacīja: "Mēs to visu atdosim un neprasīsim no viņiem vairs neko.
Mēs tā darīsim, kā tu saki!" Un es sasaucu priesterus un viņu klātbūtnē liku
aizdevumu devējiem zvērēt, ka viņi darīs pēc šī vārda.
13 Es arī izkratīju savu azoti un sacīju: "Tā Dievs lai izkrata katru no viņa
mājas un viņa darba augļiem, kas neturēs solījumu. Tā lai viņš top izkratīts un
iztukšots!" Un visa sapulce sacīja: "Āmen!" Un viņi slavēja To Kungu,
un ļaudis darīja pēc šī vārda.
14 Un vēl, no tās dienas, kad ķēniņš pavēlēja man kļūt par pārvaldnieku jūdu
zemē, no ķēniņa Artakserksa valdīšanas divdesmitā gada līdz trīsdesmit otrajam
gadam, divpadsmit gadus, es un mani brāļi, mēs neesam neko prasījuši no tās
atlīdzības, kas man pienācās kā pārvaldniekam.
15 Turpretī iepriekšējie pārvaldnieki, mani priekšteči, bija bijuši tautai par
lielu slogu, jo savam uzturam un vīnam viņi saņēma no ļaudīm ik dienas četrdesmit
sudraba seķeļus. Pat viņu kalpi uzkundzējās pār ļaudīm un rīkojās ar viņiem
patvaļīgi. Bet es tā nedarīju, tāpēc ka bijos Dieva.
16 Arī pie mūra darba esmu pielicis savu roku, kaut gan nevienu zemes gabalu mēs
nopirkuši neesam. Un visi mani kalpi arī ir bijuši iesaistīti mūru celšanas darbos.
17 Bez tam pie mana galda ēda daudz jūdu, gan viņu priekšnieki, simts piecdesmit
vīri, gan arī tie, kas pie mums nāca no apkārtējām tautām.
18 Un, kas ik dienas tika likts galdā, proti, viens vērsis, seši izmeklēti sīklopi,
kā arī putni, tas tika iegādāts par manis paša līdzekļiem, un bez tam vēl katras
desmit dienas lielā daudzumā dažādi vīni. Un tomēr es neizmantoju šīm
nepieciešamībām savus pārvaldnieka ienākumus, tāpēc ka kalpošana jau tā smagi
gūlās pār tautu.
19 Piemini man, mans Dievs, par labu visu, ko es esmu darījis šīs tautas dēļ!
|