|
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM
1. nodaļa
Pāvils, pēc Dieva prāta Kristus Jēzus apustulis, un brālis Timotejs Dieva
draudzei, kas ir Korintā, un visiem svētajiem pa visu Ahaju:
2 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus.
3 Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un
iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,
4 ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva
esam saņēmuši.
5 Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu
ieprieca caur Kristu.
6 Kad mums ir bēdas, tad tās jums par iepriecināšanu un pestīšanu; kad mums ir
ieprieca, tad tā jums par iepriecināšanu, kas parādās spēcīga to pašu ciešanu
panešanā, ko arī mēs nesam.
7 Un mūsu cerība par jums ir stipra, jo mēs zinām, ka jums ir dalība kā ciešanās,
tā arī iepriecā.
8 Mēs negribam jūs, brāļi, atstāt bez ziņām par mūsu bēdām, kas mums bija
Āzijā; tās bija pārāk smagas un gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka jau gandrīz vairs
necerējām palikt dzīvi.
9 Pēc mūsu pašu domām, bijām jau nāvei lemti, tā ka vairs nepaļāvāmies paši uz
sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos.
10 No tādām nāves briesmām Viņš mūs ir izglābis un arī turpmāk izglābs. Uz
Viņu mēs liekam savu cerību, ka Viņš mūs joprojām glābs.
11 Arī jūs mums palīdzēsit ar savām aizlūgšanām, lai par mums parādīto
žēlastību, ko daudzi izlūguši, daudzi izteiktu pateicību par mums.
12 Tas, ar ko mēs lepojamies, ir mūsu sirdsapziņas liecība, ka mēs esam turējušies
dievišķā šķīstībā un skaidrībā, ne miesas gudrībā, bet Dieva žēlastībā kā
pasaulē, tā sevišķi jūsu vidū.
13 Jo mēs jums cita nekā nerakstām kā vien, ko jūs lasāt un arī saprotat; un es
ceru, ka jūs to pilnīgi sapratīsit,
14 tā kā jūs jau pa daļai mūs esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, tāpat kā
arī jūs esat mūsu gods mūsu Kunga Jēzus dienā.
15 Tādā pārliecībā es jau agrāk gribēju pie jums noiet, lai jūs atkal dabūtu
žēlastību.
16 No jums es gribēju iet tālāk uz Maķedoniju un no Maķedonijas atkal atgriezties pie
jums, un lai jūs mani izvadītu uz Jūdeju.
17 Vai tad, to nolemdams, es esmu vieglprātīgi rīkojies? Jeb vai mani lēmumi ir tik
miesīgi, ka mans jā, jā varētu būt arī nē, nē?
18 Dievs mans liecinieks: mūsu jums dotais vārds nav bijis reizē jā un nē.
19 Jo Dieva Dēls Kristus Jēzus, ko es un Silvāns un Timotejs esam jūsu vidū
sludinājuši, nav bijis jā un nē, bet Viņā ir bijis jā.
20 Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā, tāpēc caur Viņu mūsu āmen
Dievam par godu.
21 Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, ir Dievs;
22 Viņš mūs ir arī apzīmogojis un devis Gara ķīlu mūsu sirdīs.
23 Bet es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka es, jūs saudzēdams, vairs
neesmu nācis uz Korintu.
24 Ne ka mēs valdītu pār jūsu ticību, bet lai vairotu jūsu prieku, jo jūs stāvat
ticībā.
|