|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
SALAMANA PAMĀCĪBAS
6. nodaļa
Mans dēls, ja tu par savu tuvāko galvo un ja tu savu roku galvojumam par svešinieku
esi devis,
2 tad tu esi ar savas mutes sacīto saistīts, un tava paša mutes vārdi tevi tur savā
gūstā.
3 Tad dari, mans dēls, un rīkojies šādi un glāb sevi, jo tu tagad esi pilnīgi
nokļuvis sava tuvākā rokās: steidzies, meties viņa priekšā zemē, centies piespiest
un skubini savu tuvāko ar lūgšanām!
4 Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž!
5 Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!
6 Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies!
7 Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu,
8 viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas
laikā.
9 Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega?
10 Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas
rokas, lai tu labāk dusētu!
11 Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi
nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.
12 Nelietīgs cilvēks un ļauna nesējs staigā ar viltīgu muti,
13 māj mirkšķinādams ar acīm, dod zīmes ar kājām, rāda ar pirkstiem,
14 kāro savā sirdī nemitīgi pēc kaut kā ļauna un neganta, rada pārpratumus un
nesaskaņas.
15 Tāpēc viņu skars pēkšņa pazudināšana, viņš drīz kļūs galīgi satriekts un
salauzts, jo viņam nebūs ne no kurienes nekā - ne palīdzības, ne atbalsta.
16 Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība:
17 augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis,
18 sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu
citam ļaunu,
19 viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas
brāļu starpā.
20 Mans dēls, glabā sava tēva baušļus un nepamet savas mātes mācību!
21 Sasaisti tos kopā visiem laikiem un visām vietām savā sirdī un nēsā tos
pakārtus kā plāksnīti sev kaklā!
22 Lai tie pavada tevi, kad tu ej, lai pasarga tevi, kad tu liecies dusēt, lai tie runā
uz tevi, kad tu mosties.
23 Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības
ceļš,
24 lai tu tiktu pasargāts no ļaunas sievas un no mīkstas un lokanas svešas sievietes
mēles.
25 Neiekāro savā sirdī viņas skaistuma un nesapinies, un lai viņa tevi nesagūsta ar
savu acu plakstu tīkliem!
26 Jo netikle gan nereti noved vīrieti līdz maizes trūkumam, bet sveša vīra sieva
sagrābj savā varā visu kāda pat cildena cilvēka dārgo dzīvību.
27 Vai kāds var saglabāt savā azotē uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes?
28 Kā varētu kāds staigāt pa kvēlošām oglēm, lai nesadegtu viņa kājas?
29 Tā klājas tam, kas labinās un iet pie sava tuvāka sievas; neviens nepaliks
nesodīts, kas viņu aizskar.
30 Zaglim nav tik liels negods, kad viņš zog, lai apmierinātu savu izsalkumu, kad
viņš cieš badu,
31 jo pienākts un satverts viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim
nolūkam visu sava nama padomu.
32 Bet, kas ar cita sievu laulību pārkāpj, tas ir neprātis: tas savu dzīvību ved
pazudināšanā.
33 Viņu piemeklēs nelaime, viņam būs negods un kauns, un no šā kauna viņš nekad
vaļā netiks.
34 Jo viņas vīrā iedegušās nežēlīgās dusmas kvēlo un atriebības brīdī nevienu
netaupa,
35 un neraugās ne pēc viena, kas varētu būt par samierinātāju un izlīdzinātāju,
un negribēs neko no tavas puses pieņemt, pat ja tu daudz viņam gribētu dāvināt.
|