|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
SALAMANS MĀCĪTĀJS
11. nodaļa
Ļauj savai maizei iet pār plašo jūru; pēc daudzām dienām tu to atkal atdabūsi.
2 Tomēr sadali to pa septiņiem, pat astoņiem braucieniem, jo tu nezini, kāda nelaime
var notikt virs zemes.
3 Kad mākoņi ir lietus pilni, tad viņi liek ūdens straumēm izlīt pār zemi; un, ja
kāds gāžas uz dienvidiem vai uz ziemeļiem, tad tas arī paliek tajā vietā guļam,
kur ir kritis.
4 Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz
padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.
5 Gluži tāpat kā tu nezini, kāds ceļš ir vējam, nedz arī, kā veidojas kauli
grūtas sievas miesās, tikpat maz tu pazīsti Dieva rīcību, kā Viņš visas lietas
veic.
6 No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini,
kas izdosies, vai šis, vai tas, bet var būt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.
7 Salda ir acij gaisma, un brīnumjauki ir sauli redzēt.
8 Ja cilvēks arī dzīvo ilgus gadus, lai viņš visus tos gadus nododas arī priekiem,
bet lai tomēr viņš domā arī par nebaltām dienām, ka tādu būs daudz; viss, kas
nāk, ir niecības apdvests.
9 Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības
dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām
acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!
10 Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība
un tumšās matu cirtas ātri zūd.
|