|
atpakaļ
sākums
piezīmes
| |
SALAMANS MĀCĪTĀJS
12. nodaļa
Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunās dienas nāk un tie gadi
tuvojas, par kuriem tu vēlāk sacīsi: tie man nepatīk!
2 Pirms vēl saule un dienas gaisma, mēness un zvaigznes satumst un pirms vēl mākoņi
atkal atgriežas pēc lietus,
3 tanī laikā, kad nama sargi trīc un stiprie vīri lokās, kad malējas pārtrauc
darbu, tāpēc ka viņu palicis maz, un tās ziņkārīgās, kas caur logiem skatās,
paliek drūmas,
4 un kad abi vārti uz ielu paliek aizslēgti, jo malšanas skaņa kļūst klusāka, kad
cilvēks ceļas augšā, kad dzird putnus čivinām un visas dziesmu meitenes apklusušas,
5 kad cilvēks jau baidās arī no katras kalnā kāpšanas un baiļojas pa katru ceļu
ejot, kad mandeļu koks gan stāvēs ziedos, bet sisenis jau būs par nastu un līksmība
zudīs, jo cilvēks iet uz savu mūža mājokli un viņa raudu dziesmu dziedātāji jau
staigā apkārt pa ielām, -
6 pirms vēl sudraba dzīves pavediens trūkst un zelta trauks saplīst, smeļamais
spainis pie avota izkalst un sabrūk, pats smeļamais skritulis salūst un iekrīt akā.
7 Tiešām, pīšļiem būs atkal atgriezties atpakaļ zemē un kļūt par to, kas tie
iepriekš bijuši, un garam atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis.
8 "Ak, niecība!" saka mācītājs. "Viss ir niecība!"
9 Un vēl jāuzsver, ka šis mācītājs bija tiešām gudrs, ka viņš mācīja tautai
īstas, dziļas un pareizas atziņas un bija domātājs, kas sacerēja daudzus sakāmos
vārdus.
10 Un mācītājs lūkoja atrast iepriecinošus vārdus un pareizi uzrakstīt patiesības
vārdus.
11 Gudro izteicieni ir kā vēršu dzenamie, un kā iedzītas naglas kopā stāv viņu
izteimjcieni, kas ir viena vienīga gana veidoti.
12 Un beidzot: sargies mans dēls! Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un
pārmērīga lasīšana nopūlē miesu.
13 Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas
pienākas katram cilvēkam!
14 Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu
notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.
|