|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ SAMUĒLA GRĀMATA
4. nodaļa
Kad Saula dēls Išbošets dzirdēja, ka Abners ir Hebronā miris, tad viņam rokas
kļuva slābanas, bet viss Israēls izbijās.
2 Un Saula dēlam Išbošetam bija divi vīri, sirotāju pulku vadītāji, viena vārds
bija Baāna, otra - Rehabs; tie abi bija Rimona dēli, kas bija apmeties Beērotā un bija
kāds no Benjamīna cilts pēctečiem, jo arī Beērota tiek pieskaitīta Benjamīnam.
3 Un beērotieši bija aizbēguši uz Gitaimu, un tur tie mīt kā svešinieki vēl līdz
šai pašai dienai.
4 Bet Saula dēlam Jonatānam bija dēls, kas bija gaudens uz abām kājām. Viņš bija
piecus gadus vecs, kad nāca vēsts no Jezreēlas, ka Sauls un Jonatāns miruši. Tad
viņa aukle to bija pacēlusi uz savām rokām un ar to bēgusi, bet, tā kā viņa
lielās bailēs steigšus bija metusies bēgt, viņš bija kritis un tādēļ kļuvis
kroplis; viņa vārds bija Mefibošets.
5 Un Rimona, beērotieša, dēli Rehabs un Baāna devās ceļā, un dienas karstumā tie
iegāja Išbošeta namā, bet viņš bija apgūlies diendusā.
6 Un redzi, tie iegāja namā līdz tā vidum, it kā kviešus pirkt, un iesita sargam pa
vēderu; un Rehabs un viņa brālis Baāna paglābās.
7 Un, kad tie iegāja Išbošeta namā, tas gulēja savā guļamā telpā; un viņi to
sita un nogalināja, un nocirta viņam galvu, un paņēma to, un gāja visu nakti pa
līdzenuma ceļu.
8 Tad tie nonāca ar Išbošeta galvu pie Dāvida Hebronā un sacīja ķēniņam:
"Redzi, še ir Išbošeta, Saula dēla, tava ienaidnieka, galva, kas meklēja tavu
dzīvību! Bet Tas Kungs par manu kungu un ķēniņu šodien ir atriebies gan pašam
Saulam, gan viņa pēcnācējiem."
9 Bet Dāvids atbildēja Rehabam un viņa brālim Baānam, Rimona, kurš bija no
Beērotas, dēliem, un viņš tiem sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs,
kas manu dvēseli ir atpestījis no visām bēdām,
10 es to vīru, kas man atnesa ziņu, sacīdams: redzi, Sauls ir miris,- un kas pats
savās acīs šķitās labas vēsts nesējs, esmu apcietinājis un nogalinājis Ciklagā,
lai tam dotu no savas puses vēstneša algu!
11 Un jo vairāk tagad, kad bezdievīgi vīri ir nokāvuši taisnu vīru viņa namā viņa
guļas vietā, vai man nebūs prasīt viņa asinis no jūsu rokām, un kā lai es jūs
neizdeldēju no zemes virsus?"
12 Un Dāvids pavēlēja saviem miesassargiem, un tie tos nogalināja. Viņi nocirta
viņiem rokas un kājas un pašus uzkāra pie Hebronas dīķa. Bet Išbošeta galvu viņi
ņēma un apglabāja Abnera kapa vietā Hebronā.
|