|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ SAMUĒLA GRĀMATA
5. nodaļa
Tad visas Israēla ciltis nāca pie Dāvida uz Hebronu un sacīja, teikdamas:
"Redzi, mēs esam no tava kaula un no tavas miesas.
2 Arī jau senāk, kad Sauls bija pār mums ķēniņš, tu tomēr biji tas, kurš izvedi
un atkal pārvedi atpakaļ Israēla karavīrus; un Tas Kungs tev ir sacījis: tev būs
Manu tautu, Israēlu, ganīt, un tev būs būt par vadoni Israēlam!"
3 Un, kad tā visi Israēla vecaji bija nākuši pie ķēniņa uz Hebronu un ķēniņš
Dāvids ar tiem bija noslēdzis derību Tā Kunga priekšā Hebronā, tad viņi svaidīja
Dāvidu Israēlam par ķēniņu.
4 Un Dāvids bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja
četrdesmit gadus.
5 Hebronā pār Jūdu viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus un Jeruzālemē
viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus pār visu Israēlu un Jūdu.
6 Un ķēniņš devās ar saviem vīriem uz Jeruzālemi pret jebusiešiem, kuri tanī
zemē dzīvoja, bet šie piedraudēja Dāvidam, sacīdami: "Šeit tu neielauzīsies,
tevi aizturēs aklie un tizlie," - domādami: Dāvids šeit nekad neiekļūs.
7 Bet Dāvids iekaroja Ciānas cietoksni, un šī tagad ir Dāvida pilsēta.
8 Un tanī dienā Dāvids sacīja: "Kas kauj jebusiešus, tas ir tāds, kas virzās
pa apakšzemes eju, un viņi ir tie tizlie un aklie, kurus ienīst Dāvida dvēsele."
Tāpēc mēdz sacīt: "Tizlu un aklu nelaid mājā iekšā."
9 Un Dāvids apmetās dzīvot cietoksnī - un to nosauca par Dāvida pilsētu; un Dāvids
to uzcēla, sākot no Millas nocietinājuma uz iekšpusi un no tā visapkārt uz visām
pusēm.
10 Un Dāvids, jo ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un Tas Kungs, Dievs Cebaots, bija
ar viņu.
11 Tad Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida ar ciedru kokiem, arī
namdarus un akmeņkaļus mūriem, un tie uzcēla Dāvidam pili.
12 Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis Israēlam par ķēniņu un
ka Viņš bija pavairojis viņa ķēniņa valsts varu Savas tautas, Israēla, dēļ.
13 Un Dāvids apņēma Jeruzālemē vēl vairāk blakussievu pēc tam, kad viņš bija
atnācis no Hebronas, un Dāvidam piedzima vēl vairāk dēlu un meitu.
14 Un šie ir to dēlu vārdi, kas viņam dzimuši Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns
un Salamans,
15 Ibhars, Ēlišua, Nefegs, Jafija,
16 Ēlišāma, Elijada un Ēlifelets.
17 Bet, kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par Israēla ķēniņu, tad
visi filistieši cēlās un devās kalnup, lai dabūtu Dāvidu savā varā; savukārt
Dāvids, to dzirdējis, devās lejup uz savu cietoksni.
18 Kad filistieši bija atnākuši un plaši izvērsušies Refaima ielejā,
19 tad Dāvids jautāja Tam Kungam, sacīdams: "Vai man būs doties augšup
uzbrukumā pret filistiešiem? Vai Tu tos nodosi manā rokā?" Un Tas Kungs
atbildēja Dāvidam: "Celies un dodies augšup uzbrukumā, jo Es patiešām
filistiešus nodošu tavā rokā!"
20 Tad Dāvids nonāca līdz Baal-Peracimai, sakāva tur viņus un izsaucās: "Tas
Kungs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem pirms manis, itin kā ūdens izlaužas!"
Tādēļ šo vietu nosauca vārdā Baal-Peracima>fn002<.
21 Un tie tur pameta savus elku
dievus, bet Dāvids un viņa vīri tos paņēma kā laupījumu.
22 Un filistieši vēlreiz cēlās un devās atkārtotā uzbrukumā, plaši izvērsdamies
Refaima ielejā.
23 Un Dāvids jautāja To Kungu, un Tas Kungs atbildēja: "Necelies un neej viņiem
tieši pretī, bet apej viņiem apkārt, tiem uzbrukdams no mugurpuses! Un tad stājies
viņiem pretī pie balzama koku pudura!
24 Un, kad tu saklausīsi soļu troksni šo balzama koku galotnēs, tad pasteidzies, jo
tad Tas Kungs ir izgājis tev pa priekšu, lai sakautu filistiešu karapulku."
25 Un Dāvids darīja, kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, un sakāva filistiešus no
Gebas līdz pat Gezera apkārtnei.
|