|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ SAMUĒLA GRĀMATA
6. nodaļa
Pēc tam Dāvids sapulcināja visus izlasītos vīrus Israēlā, trīsdesmit
tūkstošus vīru.
2 Tad Dāvids cēlās un gāja ar visiem ļaudīm, kas bija pie viņa, uz Baalu Jūdā,
lai no turienes atvestu Dieva šķirstu, kas ir nosaukts Dieva, Tā Kunga Cebaota,
Vārdā, kas valda pār ķerubiem.
3 Un tie veda Dieva šķirstu, kas bija uzlikts uz jauniem ratiem, bet tas bija iznests no
Abinadaba nama, kas atrodas pakalnā; un Uza un Ahio, Abinadaba dēli, vadīja šos jaunos
ratus.
4 Un, kad tie iznesa Dieva šķirstu no Abinadaba nama, kas bija pakalnā, tad Ahio gāja
šķirstam pa priekšu.
5 Bet Dāvids un viss Israēla nams līksmojās un dejoja Tā Kunga priekšā, viņi
spēlēja ar ciedru koka cītarām, arfām, rokas bungām, ar zvārguļiem un zvaniem.
6 Kad tie nonāca pie Nahona labības mjklona, tad Uza izstiepa savu roku pret Dieva
šķirstu, lai to cieši saturētu, jo mjvērši paklupa.
7 Tad Tā Kunga dusmas iekaisa pret Uzu, un Dievs viņu tur bargi sodīja, jo tas bija
izdarījis pārkāpumu, un viņš turpat pie Dieva šķirsta nomira.
8 Un Dāvids bija satriekts, ka Tas Kungs lauzdams lauza Uzas dzīvību; tāpēc šīs
vietas vārds tika nosaukts Perec-Uza>fn003<, un tā līdz šai dienai.
9 Bet Dāvids tanī dienā stipri izbijās Tā Kunga priekšā, tā ka viņš izsaucās:
"Kā Dieva šķirsts var nākt pie manis?"
10 Un Dāvids negribēja ļaut Tā Kunga šķirstu vest pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet
viņš novirzīja to uz Obed-Edoma, kāda gātieša, namu.
11 Un Tā Kunga šķirsts palika šā gātieša Obed-Edoma namā trīs mēnešus; un Tas
Kungs svētīja Obed-Edomu un visu viņa namu.
12 Kad ķēniņam Dāvidam tika paziņots, ka Tas Kungs ir Obed-Edoma namu un visu, kas
tam pieder, svētījis Dieva šķirsta labad, tad Dāvids gāja un pilns prieka pārveda
Dieva šķirstu no Obed-Edoma nama kalnup uz paša Dāvida pilsētu.
13 Kad Tā Kunga šķirsta nesēji bija pagājuši sešus soļus, tad viņš upurēja
vērsi un barotu teļu.
14 Un Dāvids dejoja no visas savas sirds Tā Kunga priekšā, un Dāvids bija apjozts
tikai ar linu efodu.
15 Tā Dāvids un viss Israēla nams pārveda kalnup Tā Kunga šķirstu ar gavilēm un
taures skaņām.
16 Un notika, kad Tā Kunga šķirstu nesa iekšā Dāvida pilsētā, tad Mihala, Saula
meita, bija izliekusies pa logu un skatījās. Kad viņa ieraudzīja ķēniņu Dāvidu
lēkājam un dejas solī Tā Kunga priekšā dejojam, viņa to nonicināja un ienīda
savā sirdī.
17 Un tie ienesa Tā Kunga šķirstu un to nolika savā vietā telts vidū, ko Dāvids
bija tam uzcēlis, un Dāvids upurēja dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus
Tā Kunga priekšā.
18 Kad Dāvids savus dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus bija beidzis
upurēt, tad viņš svētīja tautu Tā Kunga Cebaota Vārdā.
19 Un viņš lika izdalīt visai tautai, visai Israēla draudzei, gan vīriem, gan
sievām, ikkatram pa maizei, pa gabalam gaļas un pa rozīņu rausim. Un tad visa tauta
atgriezās ikviens savās mājās.
20 Kad arī Dāvids atgriezās, lai sveicinātu savu namu, tad Mihala, Saula meita,
iznāca Dāvidam pretī un teica: "Cik cienījami gan ir izturējies šodien Israēla
ķēniņš, kad viņš bija gandrīz pilnīgi atsedzies savu pavalstnieku kalpoņu acu
priekšā, kā to parasti dara tikai nelietīgi vīri!"
21 Bet Dāvids atbildēja Mihalai: "Tas notika Tā Kunga priekšā, kas mani ir
izredzējis, mani celdams augstāk par tavu tēvu un tava tēva namu, par valdītāju Tā
Kunga tautai, pār Israēlu; un es līksmojos Tā Kunga priekšā.
22 Un es vēl vairāk pazemošos nekā šoreiz un kļūšu zems savās acīs, bet ar tām
kalponēm, kuras tu pieminēji, es pieaugšu savā godā."
23 Un Mihala, Saula meita, palika bez bērniem līdz savai miršanas dienai.
|