|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ SAMUĒLA GRĀMATA
21. nodaļa
Un Dāvida valdīšanas laikā bija bads trīs gadus no vietas, gadu pēc gada, un
Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: "Uz Saulu un viņa namu guļ
asinsgrēks, tāpēc ka viņš nogalināja gibeoniešus."
2 Tad ķēniņš saaicināja gibeoniešus un runāja ar viņiem. Tomēr gibeonieši nebija
no Israēla bērniem, bet bija cēlušies no amoriešu atlikušajiem ļaudīm. Un Israēla
bērniem ar viņiem bija noslēgta ar zvērestu apstiprināta derība, bet Sauls bija
meklējis tos nokaut savā lielajā dedzībā par Israēla un Jūdas bērniem.
3 Un Dāvids jautāja gibeoniešiem: "Ko lai es jums daru, un ar ko lai es to
izlīdzinu, ka jūs varētu Tā Kunga mantojumu, Viņa tautu, svētīt?"
4 Un gibeonieši tam atbildēja: "Mums nevajag Saula un viņa nama dēļ ne sudrabu,
ne zeltu; mēs arī negribam, lai mūsu dēļ tiktu Israēlā kāds nonāvēts." Tad
viņš jautāja: "Ko tad jūs sakāt - ko man jums būs darīt?"
5 Tad tie atbildēja ķēniņam: "Tas bija vīrs, kas mūs gandrīz vai nobeidza un
kura nodoms bija mūs pilnīgi iznīcināt, lai mēs nemaz vairs Israēla robežās
nepastāvētu.
6 Tāpēc izdodiet mums no viņa pēcnācējiem septiņus vīrus, ka mēs viņus pakaram
Tā Kunga kalnā Saula Gibeā, Tā Kunga izredzētajā pilsētā." Un ķēniņš
sacīja: "Es došu!"
7 Tomēr ķēniņš saudzēja Mefibošetu, Jonatāna dēlu, Saula dēladēlu, tā
zvēresta dēļ, ko Dāvids un Jonatāns, Saula dēls, savā starpā Tā Kunga priekšā
bija zvērējuši.
8 Un ķēniņš ņēma Ricpas, Ajas meitas, abus dēlus, Armonu un Mefibošetu, ko tā
bija Saulam dzemdējusi, un arī vēl piecus Merabas, Saula meitas, dēlus, ko tā bija
dzemdējusi Adriēlam, meholatieša Barzillaja dēlam.
9 Un viņš tos nodeva gibeoniešu rokā, un tie tos pakāra Tā Kunga kalnā. Un visi
septiņi gāja bojā un mira pļaujas laika sākumā, kad sākās miežu pļauja.
10 Tad Ricpa, Ajas meita, ņēma maisu un to sev izklāja pār akmeni guļasvietai no
pļaujas sākuma, līdz kamēr pār tiem nolija lietus no debesīm; un viņa neatļāva uz
tiem dienā nolaisties debesu putniem, nedz arī lauku zvēriem tos aizskart naktī.
11 Un Dāvidam tika pateikts, ko Ricpa, Ajas meita, Saula blakussieva, bija darījusi.
12 Tad Dāvids nogāja un pieprasīja Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus no Jābešas
iedzīvotājiem Gileādā, ko tie bija sev zagšus paņēmuši no Rehob-Bet-Šanas tirgus
laukuma, kur filistieši bija kādreiz Saulu un viņa dēlu pakāruši, kad viņi bija
Saulu sakāvuši Gilboā.
13 Un viņš atveda no turienes gan Saula, gan arī Jonatāna, viņa dēla, kaulus, un
viņš tiem pievienoja arī šo pakārto kaulus;
14 un viņš tos apglabāja līdz ar Saula kauliem un viņa dēla Jonatāna kauliem
Benjamīna cilts zemē klintī Kīša, viņa tēva, kapu vietā. Kad viss bija pēc
ķēniņa pavēles izdarīts, tad pēc tam Dievs atkal apžēlojās par šo zemi.
15 Un vēl viens karš cēlās starp filistiešiem un Israēlu. Un Dāvids nogāja kopā
ar saviem kalpiem, un viņi cīnījās ar filistiešiem, bet Dāvids pagura.
16 Un tur bija kāds vīrs, vārdā Jišbī-Benobs, viens no Rafas dzimuma, un tā
šķēps bija no vara trīs simti seķeļu smags, un viņš bija apjozies ar jaunu zobenu
un bija nodomājis Dāvidu nogalināt.
17 Bet viņam uzbruka Abišajs, Cerujas dēls, un tas sita šo filistieti un viņu
nonāvēja. Toreiz Dāvida vīri viņu ļoti lūdza, sacīdami: "Tu vairs nenāksi
mums līdzi karā, lai līdz ar tevi neizdziest gaisma Israēlā!"
18 Pēc tam atkal izcēlās karš ar filistiešiem Gobā; toreiz atkal Sibeka, Hušaja
dēls, nokāva Safu, kas arī bija Rafas dzimuma.
19 Un vēl vienu reizi izcēlās karš pret filistiešiem Gobā; tad Ēlhanans,
Jair-Oregima dēls, no Bētlemes, nogalināja Goliātu no Gātas, kura šķēpa kāts jau
vien bija kā audēja riestava.
20 Kad vēlreiz izcēlās karš Gātā, tad tur bija kāds ļoti liela auguma vīrs.
Viņam bija seši pirksti katrai rokai un seši katrai kājai, pavisam kopā divdesmit
četri pirksti; arī tas bija no Rafas cilts.
21 Un, kad viņš bija noniecinājis Israēlu, tad to nosita Jonatāns, Šimeja dēls,
Dāvida brāļa dēls.
22 Šie visi četri bija Rafas dzimuma no Gātas, bet tie krita no Dāvida vai viņa
karavīru rokas.
|