|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
OTRĀ SAMUĒLA GRĀMATA
22. nodaļa
Un Dāvids griezās ar šīs dziesmas vārdiem pie Tā Kunga tanī dienā, kad Tas
Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas. Un viņš
sacīja:
2 "Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs.
3 Mans Dievs ir mana klints, tajā es glābšos, mans lielais vairogs un manas
pestīšanas rags, mans augstais sargs, mans patvērums, mans pestītājs, kas Tu mani
atpestī no varmācībām.
4 Es piesaukšu To Kungu, Viņš ir slavināms, tā es tikšu izglābts no saviem
ienaidniekiem.
5 Jo nāves bangas bija mani apņēmušas, Beliāla upes mani biedēja,
6 elles saites mani apvija, nāves cilpas mani žņaudza.
7 Savās bailēs es kliedzu pēc Tā Kunga un piesaucu savu Dievu pēc palīdzības; tad
Viņš sadzirdēja manu balsi Savā namā, un mans izbaiļu sauciens nonāca Viņa ausīs.
8 Zeme līgojās un trīcēja, debesu pamati tika sakustināti un grīļojās, kad Viņš
bija dusmās iededzies.
9 Dūmi izplūda no Viņa nāsīm un rijēja uguns no Viņa mutes, liesmaini zibeņi
dzirkstīja no Viņa.
10 Viņš nolaida debesis un pats nokāpa zemē, un tumši padebeši bija zem Viņa
kājām;
11 un Viņš brauca uz ķeruba un lidoja un traucās lejup ar vētras spārniem;
12 un tumsu Viņš lika Sev visapkārt par apsegu, tumši, biezi sablīvēti lietus
mākoņi bija virs Viņa;
13 no spožuma, kas iet Viņam pa priekšu, šķēlās liesmaini zibeņi.
14 Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visuaugstākais lika nodārdēt Savai
balsij.
15 Un Viņš izmeta Savas bultas un izklīdināja Savus ienaidniekus, Viņš meta zibeņus
un tos izbiedēja.
16 Jūras pirmgultne kļuva redzama, pasaules pamati tika atsegti Tā Kunga bardzības
dēļ ar Viņa nāšu dvašu.
17 No debesu augstumiem Viņš izstiepa roku; un Viņš mani satvēra un izvilka no
lieliem ūdeņiem,
18 Viņš mani izrāva no spēcīgiem ienaidniekiem un no maniem nīdētājiem, kaut tie
bija varenāki nekā es.
19 Tie nebaltā dienā bija sacēlušies pret mani, bet Tas Kungs bija mans atbalsts;
20 Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņam bija labs prāts pret
mani.
21 Tā Tas Kungs dara man labu pēc manas taisnības, Viņš man atdara pēc manu roku
šķīstības,
22 jo es esmu pasargājis Tā Kunga ceļus svētus un neesmu atkritis neuzticībā no sava
Dieva.
23 Visas Viņa tiesas ir manu acu priekšā, un no Viņa baušļiem es nekad neesmu
atkāpies.
24 Es paliku bezvainīgs Viņa priekšā un izsargājos no pārkāpuma.
25 Un Tas Kungs man atdarīja pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības Viņa acīs.
26 Labajam Tu parādi Sevi kā labu, un kopā ar taisnīgiem Tu rādies taisns.
27 Ar šķīstiem Tu parādies šķīsts, bet tiem, kas aplam dzīvo, arī Tu sagādā
vilšanos.
28 Tu izglāb apspiestos ļaudis, bet Tavas acis ir pret lepnajiem, lai tos pazemotu.
29 Tu, ak, Kungs, esi mans spīdeklis, un Tu, mans Dievs, apgaismo manu tumsu.
30 Ar Tavu palīdzību es pārvaru iebrukušos pulkus, ar sava Dieva atbalstu es varu
lēkt pāri mūriem.
31 Patiešām, Dieva ceļš ir pilnīgs, Tā Kunga vārdi ir pārbaudīti un patiesi,
Viņš ir par vairogu visiem, kas meklē patvērumu pie Viņa.
32 Un kurš tad tiešām ir Dievs, ja ne Tas Kungs, un kas ir klints, ja ne mūsu pašu
Dievs?
33 Šis ir tas Dievs, kas mani apjož ar spēku, un Viņš dara līdzenus manus ceļus.
34 Viņš man ir devis kājas kā briedim, un Viņš mani nostatījis drošībā uz Saviem
augstumiem;
35 Viņš mācīja manas rokas karot, lai tās spētu savilkt vara stopu.
36 Tu man piešķīri Savu sargātāju vairogu, un Tava žēlastība darīja mani lielu.
37 Maniem soļiem Tu esi devis platu ceļu zem manis, un mani krumšļi nav
ļodzījušies.
38 Es vajāju savus ienaidniekus, tos iznīcinādams, un es negriezos atpakaļ, iekāms
viņus nebiju pilnīgi iznīcinājis.
39 Es viņus pilnīgi iznīcināju un sadragāju, ka viņi vairs necēlās, bet sabruka
zem manām kājām.
40 Tu mani apjozi ar spēku karam, Tu nospiedi ceļos tos, kas bija pret mani
sacēlušies.
41 Tu liki maniem ienaidniekiem bēgt, un savus nīdējus es iznīcināju.
42 Viņi raudzījās visapkārt pēc palīdzības, bet nebija glābēja, viņi raidīja
savus saucienus pie Tā Kunga, bet Viņš tos neuzklausīja.
43 Tad es viņus sadrumstaloju kā zemes putekļus, es viņus saberzu pīšļos kā ielas
dubļus, un es tos izkaisīju.
44 Tu mani izglābi no manas tautas ķildām, Tu mani iecēli par pavēlnieku citām
tautām; tautas, ko es nepazinu, man kalpo.
45 Sveštautiešu dēli man parāda goddevību; ar dzirdīgām ausīm tie uztver manus
vārdus un paklausa man.
46 Sveštautiešu dēli ir zaudējuši drosmi, un drebēdami tie iziet no savām
nocietinātām pilīm.
47 Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums! Un augsti teikts lai ir mans
Dievs, manas glābšanas klints,
48 tas Dievs, kas man ir devis spēju atriebt, kas ir nolicis tautas man pie kājām,
49 kas mani darījis brīvu no manu ienaidnieku varas un kas mani paaugstinājis pār
tiem, kuri sacēlās pret mani. Tu esi mani izglābis no varmācīgiem ļaudīm!
50 Tāpēc es Tevi, Kungs, pateicīgs slavēšu tautu vidū, un Tavam Vārdam es došu
godu, dziedādams slavas dziesmas,
51 Tev, kas Tu esi lielu uzvaru piešķīris Savam ķēniņam un kas Tu esi žēlastību
parādījis Savam svaidītajam, Dāvidam, un viņa pēcnācējiem mūžīgi!"
|