|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
SOĢU GRĀMATA
14. nodaļa
Un reiz Simsons nogāja lejā uz Timnu, un viņš ieraudzīja kādu jaunu meitu Timnā
no filistiešu meitām.
2 Atgriezies atpakaļ kalnos, viņš to stāstīja savam tēvam un savai mātei, teikdams:
"Es redzēju kādu jaunu meitu Timnā, no filistiešu meitām; nu tagad ņemiet viņu
man par sievu!"
3 Tad viņa tēvs un viņa māte viņam teica: "Vai tad tiešām nav tavu radu
starpā meitu un visas mūsu tautas vidū sievu, ka tu ej, lai sev ņemtu sievu no
filistiešiem, šiem neapgraizītajiem?" Bet Simsons atbildēja savam tēvam:
"Tikai šo tu ņem man par sievu, jo viņa ir manām acīm tīkama."
4 Bet viņa tēvs un viņa māte nezināja, ka Tas Kungs pats to tā bija izkārtojis, lai
pārmācītu filistiešus; filistieši tanī laikā valdīja pār Israēlu.
5 Tad Simsons ar savu tēvu un ar savu māti devās lejā uz Timnu. Pie Timnas vīna
dārziem viņam pretī rūkdams izlēca jauns lauva.
6 Un Tā Kunga Gars nāca pār Simsonu, un viņš saplēsa lauvu, itin kā kazlēnu
saplēš, un viņa rokās nebija nekā; bet viņš ne savam tēvam, ne savai mātei
neteica, ko viņš bija darījis.
7 Un viņš nonāca un runāja ar šo jauno meitu, un viņa ļoti patika Simsona acīm.
8 Kad viņš pēc kāda laika griezās atpakaļ, lai viņu precētu, tad viņš mazliet
nogriezās no ceļa, lai apraudzītu lauvas maitu, un redzi, nedzīvajā lauvas ķermenī
bija bišu spiets un medus.
9 Un viņš to ar savām rokām izņēma un pa ceļam to ēda un gāja pie sava tēva un
pie savas mātes, viņš arī tiem deva, un tie ēda, bet viņš tiem nesacīja, ka viņš
medu bija izņēmis no lauvas maitas.
10 Kad viņa tēvs atkal nogāja pie šīs jaunās meitas, Simsons tur sarīkoja dzīres,
kā to jauni vīri mēdza darīt.
11 Un, kad viņi ieraudzīja Simsonu, tad viņi ataicināja trīsdesmit vedējus, kas lai
būtu pie viņa.
12 Tad Simsons viņiem teica: "Es gribu jums dot atminēt mīklu, un tā jums man ir
jāatmin septiņu dienu laikā, kamēr ir dzīres, un, ja jūs pareizi atbildēsit, tad es
jums došu trīsdesmit linu audekla kreklus un trīsdesmit svētku kārtas.
13 Bet, ja jūs nevarēsit man to atminēt, tad jums man būs jādod trīsdesmit linu
audekla krekli un trīsdesmit svētku kārtas." Un tie viņam sacīja: "Pasaki
mums savu mīklu, lai mēs to dzirdam!"
14 Tad viņš tiem sacīja: "Barība iznāca no rijēja, no stiprā izplūda
saldums." Bet tie nespēja mīklu atminēt trijās dienās.
15 Un septītajā dienā tie sacīja Simsona sievai: "Pierunā tu savu vīru, lai
viņš mums šo mīklu izstāsta, citādi mēs tevi līdz ar tavu tēva namu sadedzināsim
ugunī. Vai tad jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums tikai iedzīvotos?"
16 Tad Simsona sieva raudāja pie viņa krūts un sacīja: "Tu tik mani ienīsti, bet
nemaz mani nemīli: tu esi uzdevis manas tautas dēliem mīklu, bet man tu to
nesaki!" Un viņš sacīja: "Redzi, es neesmu ne savam tēvam, ne savai mātei
to pateicis, kā tad lai es tev to saku?"
17 Bet tā raudāja pie viņa septiņas dienas, kamēr tiem bija kāzu dzīres, un tad
notika, ka septītajā dienā viņš tai to izstāstīja, jo tā neatlaidīgi mācās
virsū, bet mīklas atrisinājumu viņa izstāstīja savas tautas dēliem.
18 Tad pilsētas vīri viņam sacīja septītajā dienā, pirms saule norietēja:
"Kas ir saldāks nekā medus? Un kas ir stiprāks nekā lauva?" Bet viņš tiem
sacīja: "Ja jūs nebūtu aruši ar manu teli, tad jūs arī nebūtu atminējuši
manu mīklu!"
19 Tad Tā Kunga Gars nāca pār viņu, un viņš nogāja uz Aškalonu, un tur viņš
nosita trīsdesmit vīrus, novilka viņiem drēbes un iedeva viņu svētku kārtas tiem,
kuri bija mīklu atminējuši.
20 Bet Simsona sievu ņēma viens no tiem, kas bija bijis viņa vedējos.
|