Riti

Budismā liela vērība pievērsta meditācijai. Tās pazīstamākā forma saistīta ar elpošanas kontroli. Čaņbudisti attīstījuši īpašu meditācijas metodoloģiju – klusuma praktizēšana, mīklu minēšana, fiziskas kustības. Vienkāršajos čaņ klosteros nav tēlu, jo šī skola nav tik ieinteresēta vēsturiskajā Budā.

Theravādas galvenie svētki ir Budas dzimšana, apskaidrotības sasniegšana un ieiešana parinirvānā. Theravādas jeb "vecāko ceļa" saknes meklējamas budisma skolā, kas izveidojās pēc Budas nāves. Mūsdienās tā pastāv Šrilankā, Birmā, Taizemē. Liturģiskām vajadzībām izmanto pāli valodu. Mūki parasti apvienojas klosteros un tempļos, bet ir arī mūki vientuļnieki. Plaši pazīstamas ir tibetiešu veidotās smilšu mandalas (mandala – aplis, sanskrita val.), kas ir daļa no attīrīšanās ritiem. Mandala ir sakrāla daudzstūraina meditācijas figūra.

"Tīrās zemes" skola izceļ attēlus un to pielūgsmi, nepārtrauktu sakrālo tekstu atkārtošanu un slavas dziesmu dziedāšanu Budam. Senākās svētvietas bijušas stūpas – celtnes, kas bieži atrodas nelielos mākslīgi uzbērtos uzkalnos, kuros apglabāja Budas mācekļu pīšļus. Vēlāk veidojās pagodas – torņi ar daudzpakāpju jumtiem. Paša Budas pielūgsme, kas raksturīga dažiem budisma novirzieniem, parādījās vēlāk, tikai pēc viņa nāves.