Doktrīnas

Islāma ticība pieprasa absolūtu pazemību Dievam. Postulējis stingru monoteismu, Muhameds mācīja, ka cilvēkam neatkarīgi no viņa izcelšanās ir jānodod visu sevi Dieva rokās. Islāma svētie raksti ir Korāns (arābu val. kur'ān – lasīšana, deklamēšana). Musulmaņi tic, ka Korānā apkopotas Dieva atklāsmes, ko Muhamedam pēc 610. gada darījis zināmas eņģelis Džibrils (Džibrails – atbilst Bībelē minētajam eņģelim Gabrielam). Korāna teksts pirmoreiz pierakstīts tikai pēc Muhameda nāves. Pēc kalifa Usmana rīkojuma 650.– 655. gadā izveidota Korāna galīgā redakcija. Korāns sastāv no 114 sūrām (nodaļām). Latviski Korānu atdzejojis Uldis Bērziņš.

Par islāma ticības un prakses avotu tiek uzskatīta arī Sunna (arābu val. – izturēšanās, paradums), kurā no 7. līdz 9. gs. apkopoti vēsturiski materiāli, pastāsti un dzīves mācība (hadīsi), leģendas un skaidrojumi par Muhameda darbību, izteikumiem un pravietojumiem. Uz Korānu un Sunnu balstās šariats (arābu val. šarī'a[t] – pareizs ceļš) – musulmaņu reliģisko, ētisko un tiesisko normu kopums, kas nosaka musulmaņa dzīves veidu. Izstrādāts 7. – 12. gs.