Vēsture

Jehovas liecinieki ir vēlīnā protestantisma reliģiskā kustība, kas radusies 19. gs. otrajā pusē. Reliģijas pētnieki to ierindo līdzās pēdējo dienu svētajiem (mormoņiem), kristīgajai zinātnei, unitāriešiem, britu israēliešiem u. c. tā sauktajā marginālajā protestantismā, ar šo nosaukumu apzīmējot novirzienu no vēsturiskā protestantisma un tā centrālajām doktrīnām. Atsevišķi Jehovas liecinieku mācības aspekti saista to ar adventisma novirzienu saimi. Nosaukums Jehovas liecinieki radies no Dieva personvārda Jehova, kas Vecajā Derībā satopams gandrīz 7000 reižu. Jehovas liecinieku kustības dibinātājs ir Čārlzs Teizs Rasels (Charles Taze Russell, 1852–1916). 19. gs. vidū ASV izveidoja Bībeles pētnieku pulciņu, kura mērķis bija izzināt visu par Kristus otro atnākšanu. 1884. gadā Pensilvānijā tika reģistrēta Jehovas liecinieku organizācija “Ciānas Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrība”, 1896. gadā tās nosaukumu mainīja uz “Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrība” (Watch Tower Bible & Tract Society, kopš 1955. gada – Watch Tower Bible & Tract Society of Pennsylvania). 1900. gadā Sargtorņa biedrība atvēra pirmo biroju Londonā. Tur 1914. gadā tā oficiāli reģistrēta kā International Bible Students Association (Internacionālā Bībeles pētnieku biedrība). 1914. gadā Londonā (Lielbritānijā) – Internacionālā Bībeles pētnieku biedrība International Bible Students Association (Internacionālā Bībeles pētnieku biedrība). 1909. gadā Sargtorņa biedrības vadības centrs pārcēlās uz Bruklinu Ņujorkā. Pēc Č. T. Rasela nāves (1916. gada oktobrī) 1917. gada janvārī par organizācijas prezidentu tika ievēlēts D. F. Raterfords (Rutherford, 1852–1942). 1942. gada 8. janvārī par nākamo biedrības prezidentu ievēlēja N. H. Norru (Knorr, 1905–1977), 1977. gadā F. V. Francu (Franz, 1893–1992), 1992. gadā M. G. Henšelu (Henschel). 2000. gada oktobrī Jehovas liecinieki paziņoja par organizācijas reorganizācijas plānu šķirt teoloģisko un administratīvo atbildību.