Vēsture

Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca (Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, tālāk tekstā PDS) ir nozīmīgākā baznīca Pēdējo dienu svēto kustībā. Baznīcu dibinājis Džozefs Smits (Joseph Smith) 1830. gada 6. aprīlī Faijetē, Ņujorkas štatā ASV.

PDS māca, ka 1820. gada pavasarī Džozefs Smits griezies lūgšanā pie Dieva, lai uzzinātu, kuram no kristietības novirzieniem viņam jāpievienojas. Šai lūgšanai sekojušas vairākas atklāsmes, ar kuru starpniecību Džozefs Smits ticis aicināts būt par pravieti un atjaunot Jēzus Kristus Baznīcu uz zemes. PDS tic, ka 1823. gadā Džozefam Smitam atklāsmē parādījies eņģelis Moronijs un pavēstījis viņam par netālu zemē noglabātajām zelta plāksnēm, uz kurām iegravēti senas Amerikas kontinentā dzīvojušas tautas pieraksti. Dž. Smita tulkojums, kas pirmo reizi publicēts 1830. gadā, iegūst nosaukumu Mormona grāmata. Grāmatas nosaukuma iespaidā Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas piekritējus tautā sauc par mormoņiem.

Dž. Smita vadība ir īslaicīga, jo 1844. gada 27. jūnijā viņš tiek nogalināts. Pēc Smita nāves PDS pārraudzību uzņemas Brīgams Jangs (Brigham Young). Viņa vadībā 1847. gadā šīs baznīcas piekritēji ierodas savā apsolītajā zemē – tajā laikā neapdzīvotā reģionā - Lielā Sālsezera ielejā, tagadējā Jūtas štatā, kur joprojām atrodas PDS galvenā mītne. Lai gan pēc Šmita nāves izveidojās vairākas “atjaunotās” baznīcas, kas arī uzskata Džozefu Smitu par savu dibinātāju, tieši Janga un viņa sekotāju vadītā baznīca šodien ir izveidojusies par lielāko PDS baznīcu pasaulē.

Sākotnēji PDS baznīcas locekļi praktizēja poligāmiju (balstoties uz Dž Smita atklāsmi), taču pēc baznīcas vadītāja B. Janga nāves PDS baznīcas prezidents Vilfords Vūdrufs (Wilford Woodruf) pēc tam, kad jautājumā par poligāmiju saasinājās konflikti ar ASV varas iestādēm 1890. gadā oficiāli paziņo par poligāmijas aizliegšanu, bet 1904. gadā tiek pieņemts lēmums izslēgt no baznīcas tos, kas aizliegumu pārkāpuši.