Latvija

Latvijā ir divi starptautiski atzīti Satja Sai centri – Rīgā un Liepājā, kas centra statusu ieguva 1999. gada 30. maijā. Rīgas Satja Sai centru apmeklē ap 30 cilvēku, no kuriem 20 ir organizācijas biedri. Arī Liepājas centrā ir ap 20 oficiālu biedru. Faktiskais Satja Sai mācības praktizētāju skaits tomēr ir lielāks. Citos Latvijas rajonos un pilsētās (Cēsīs, Ventspilī, Jelgavā u. c.) mācību praktizē atsevišķi indivīdi un autonomas Satja Sai mācību praktizējošas cilvēku grupas, kas pagaidām, kā viņi paši saka, vēl ir savā attīstībā un nav saistītas ar kādu Latvijas centru. Starptautiski Satja Sai Babas kustības Latvijā Rīgas grupu 1996. gada 10. decembrī oficiāli atzina toreizējais Eiropas koordinators Bernhards Grūbers (Bernhard Gruber). 1998. gadā notika Satja Sai Baba Latvijas organizācijas 1. konference. Pašlaik Latvijas organizācija atrodas VII zonas Eiropas 73. reģionā. 1999. gada decembrī Latvijā notika Baltijas valstu Sai organizāciju konference. Pirmo literatūru par Satja Sai Babu Latvijā XX gadsimta sešdesmito gadu vidū ieveda tautas dzejniece Mirdza Ķempe. To viņai Maskavā bija iedevis Indijas sūtnis. Grāmatas viņa tālāk atdeva rakstniecei Alisei Ekai. Arhitekte Maija Grotuse izveidoja Satja Sai Babas darbu studiju grupu, kurā līdzās A. Ekai bija arī dzejniece Mirdza Bendrupe un citi pazīstami inteliģences pārstāvji un kurai padomju režīma apstākļos vajadzēja darboties slepeni. M. Grotuse sacīja, ka 60.–70. gados vēl tik daudz Sai Babas grāmatu nebija, tās atveda otrais vilnis. 80. gadu sākumā bija iespēja saņemt literatūru no ārzemēm brīvāk, izveidojās dažas grupas, kurās šī literatūra tika studēta un tulkota. Tulkojumi tika slepeni pavairoti un izplatīti, ko veica arī M. Grotuse. Satja Sai Babas literatūru no Vācijas 1983. un 1984. gadā atveda Rasma Rozīte.