Latvija

Latvijā pirmie ebreji, galvenokārt ienācēji no Vācijas, parādās 14. gs. Jelgavā. 16. gs. dažas ebreju ģimenes dzīvojušas Rīgā. 16. gs. otrajā pusē, paplašinoties saimnieciskajiem sakariem, sākās ebreju pastāvīga apmešanās Kurzemes un Zemgales hercogistē, īpaši Piltenē un Aizputē. Līdz pat 18. gs. Kurzemes hercogi ierobežoja ebreju dzīvesvietas, aizliedza sinagogu celtniecību un kapsētu ierīkošanu. Tikai 18. gs. ebreji ieguva tiesības uzcelt sinagogu Jelgavā. 18. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē pastāvīgi dzīvoja ap 9000 ebreju. Vidzemē, kur ebreji uz dzīvi sāk apmesties 17. gs., situāciju noteica Krievijas impērijas īstenotais antisemītisms. 1638. gadā ebrejiem tika noteikta atsevišķa apmešanās vieta Rīgas priekšpilsētā, kur 1767. gadā kādā mājā tika ierīkota sinagoga. 18. gs. beigās turīgākajiem ebrejiem atļāva dzīvot ārpus ebreju kvartāla. Latgalē ebreji sāka apmesties uz dzīvi 17. gs. Tie bija galvenokārt ieceļotāji no Polijas, kas runāja Polijā tapušā jidiša valodā un reliģiskā, kā arī dzīvesveida ziņā bija daudz ortodoksālāki par ieceļojušajiem ebrejiem no Vācijas. Kopumā 18. gs. Latvijā ebreji bija 1,5% no visiem iedzīvotājiem. Savās reliģiskajās draudzēs visi ebreji runāja jidiša valodā. 19. gs. vidū Rīgā uzbūvēja hasīdu lūgšanu namu, kas bija kopīgs trim hasīdisma virzieniem. 20. gs. pirmajā pusē Latvijā ebreji veidoja 4% no visiem iedzīvotājiem (piemēram, 1920. g. Latvijā dzīvoja 79 644, bet 1930. g. – 94 388 ebreju). Pastāvēja 200 jūdaistu (Mozus ticīgo) draudzes. Piemēram, Daugavpilī darbojās 40 sinagogas un lūgšanu nami, Rīgā – 30, Rēzeknē – 10. Ebreju skaits Latvijā strauji samazinājās Otrā pasaules kara laikā pēc holokausta (nacisti nogalināja vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju). Latvijā ebreji sāka atgriezties ap 1945. gadu. Pēckara laikā strauji samazinājās arī jūdaisma ietekme ebreju reliģiskajā dzīvē. Piemēram, Rīgā darbojās tikai viena sinagoga – Peitavas ielā 6/8. Brīva jūdaisma sludināšana atsākās tikai padomju varas beigu posmā 20. gs. astoņdesmito gadu beigās. 1990.g. ar rabīna Nātana Barkāna dalību (miris 2003. g.) sāka izplatīt reliģiska satura grāmatas, piemēram, "Tu un tavas mājas", "Atgriešanās". Ar starptautiskā fonda “Šamir” atbalstu kopš 1994. gada iznāk Latvijas ebreju reliģiskās kopienas mēnešraksts "Gešarim" ("Tilti"). Sinagogas šobrīd darbojas gan Rīgā, gan Daugavpilī, bet ebreju reliģiskās draudzes darbojas arī citās pilsētās.

1992. gadā no ASV ieceļojušā rabīna Mordehaja Glazmana vadībā sāka darboties hasīdisma novirziena “Habad Ļubavič” kopiena, kurai tagad ir draudzes Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ludzā, Rēzeknē, Jelgavā un Jūrmalā. Rīgā darbojas arī 1995. gadā nodibinātā “Habad Ļubavič” pamatskola.

Latvijā darbojas arī mesiāniskās draudzes “Ješua” un “Ješua Ha Mašiah”. Mesiāniskais jūdaisms ir kristietības novirziens, kas kristietības sludināšanā plaši izmanto ebreju kultūras elementus.

2003. gadā tika nodibināta “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” (priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko). Pēc Reliģisko lietu pārvaldes datiem, 2005. gadā Latvijā bija 667 jūdaisti un reģistrētas 13 draudzes. Latvijas ebreju reliģiski sekulārās dzīves veidošanā īpaša vieta ir Rīgas sinagogai, kas veic jūdaisma sludināšanu un jauniešu mācības; organizē ebreju tradicionālo svētku svinēšanu. Pie tās darbojas ebreju sieviešu klubs “Iddiše mame” (Ebreju māte) un sieviešu organizācija “Taharat Hamišpaha” (Ģimenes svētība), bezmaksas medicīnisko konsultāciju centrs “Asvata”, ebreju rituālu nodaļa, kas nodrošina apgraizīšanas, pilngadības svētku, laulību, apbedīšanas un citu ceremoniju rīkošanu, kā arī citas organizācijas.