Mūsdienas

2000. gadā pasaulē bija aptuveni 14 434 000 jūdaisma piekritēju. Pasaulē lielākā ebreju diaspora izveidojusies ASV. No tur dzīvojošajiem 5,6 miljoniem ebreju apmēram puse (vairāk nekā 48%) ir arī praktizējoši jūdaisma piekritēji. Eiropā lielākās ebreju kopienas izveidojušās Francijā (6000 000) un Lielbritānijā (300 000). Izraēlā jūdaisms ir valsts reliģija. 2000. gadā tur dzīvoja gandrīz 4 miljoni jūdaisma ticīgo.

Tāpat kā citās reliģijās, arī jūdaismā ir pārstāvēti gan konservatīvā, gan liberālā pozīcija. Teoloģiskā ziņā viskonservatīvāko pozīciju ieņem Hareidi jūdaisms, ko veido divas grupas – Agudad Israel, kas sadarbojas ar valsti un laicīgām organizācijām, un Edah Ha Chareidis, kas nesadarbojas ar valsti. Edah Ha Chareidis apvienojušās arī vairākas hasīdu grupas, to vidū arī viena no lielākajām hasīdu kustībām – Satmara Hasidim. Tāpat tajā pārstāvētas arī ar hasīdiem nesaistītas grupas no Lietuvas un Ungārijas. Lai gan lielākā daļa jūdaisma strāvojumu atzīst cionismu, Satmara Hasidim piekritēji ir anticionisti.

Liberālo tradīciju jūdaismā pārstāv reformētais jūdaisms (galvenokārt ASV, Lielbritānijā, Vācijā un citās valstīs), liberālais jūdaisms, kas visaktīvāk pārstāvēts Lielbritānijā, un progresīvais jūdaisms Izraēlā. Lielākoties šo kustību piekritēji sadarbojas ar cionistu organizācijām. Teoloģijā viņi uzsver indivīda autonomiju Toras un rabīnu literatūras interpretācijā, atzīst modernismu sabata un jūdaisma svētku svinēšanā. Tāpat minētie virzieni akceptē dzimumu vienlīdzību ticības mācības apguvē un rituālu izpildīšanā, kā arī pieļauj starpreliģiskas laulības.