Latvija

Pirmais zināmais latviešu baptists ir 1855. gadā kristītais Fricis Jēkabsons. 1860. gada 2. septembrī Mēmelē (tagad Klaipēda) tika kristīta paliela grupa Kurzemes baptistu (deviņi cilvēki). Pirmās zināmās baptistu kristības Latvijas teritorijā notika 1861. gadā, kad 22. septembrī Ziru upē A. Gertners kristīja 72 cilvēkus Šajā pašā gadā tika organizētas arī pirmās latviešu baptistu draudzes – Sakā, Užavā, Ventspilī. Sākotnēji Latvijā dzīvojošie baptisti bija atkarīgi no Mēmeles vācu draudzes – 1861. gadā Mēmeles draudze uzticēja A. Gertneram pārzināt Kurzemes baptistu draudzes. No 1866. līdz 1874. gadam viņš ieņēma bīskapa amatu. 1879. g. tika izveidota Kurzemes un Vidzemes Baptistu sabiedrība. Draudžu apvienības nosaukums gadu gaitā vairākkārt mainījās. 20. gs. starpkaru posmā šķelšanās dēļ kādu laiku pastāvēja divas savienības (no 1926. līdz 1934. g.). No 1945. līdz 1990. gadam Latvijas baptistu draudzes tika iekļautas Vissavienības evaņģēliski-kristīgo baptistu savienībā, un valsts represīvās politikas dēļ tām tika pievienotas arī Vasarsvētku un evaņģēlisko kristiešu draudzes, baptismā bija spiesti pāriet arī daļa metodistu un brāļu draudzes locekļu. Kopš 1990. gada atkal pastāv Latvijas Baptistu draudžu savienība. 1990. gadā sāka iznākt žurnāls “Labā Vēsts” (mūsdienās vairs neiznāk), no 1991. gada – periodisks izdevums “Baptistu Draudzēm” (no 1995. gada – “Baptistu Vēstnesis”). Baptisti atguva padomju laikā atņemtos īpašumus, arī Baptistu draudžu savienības namu (celts 1934. g.).

Latviešu baptistu draudžu apvienības pastāv arī Amerikā un Brazīlijā. Brazīlijas baptisti ir izveidojuši misiju Bolīvijas džungļos, tādējādi turpinot aktīvā misionārisma tradīcijas, kas latviešu baptistiem bijušas raksturīgas kopš baptisma ienākšanas Latvijā 19. gs. (jau 19. gs. beigās draudzes sūtīja misionārus uz vairākām ārvalstīm un pabalstīja tos).

Latviešu baptisti dzīvo arī Lietuvā (Ilaiķu draudze, dibināta 1905. g.) un Igaunijā (Valgas draudzes latviešu grupa, dibināta pēc Otrā pasaules kara). Latvijas teritorijā dzīvojuši ne tikai latviešu, bet arī vācu un krievu baptisti.

Latviešu baptisti vienmēr bijuši pazīstami ar augsto dziedāšanas kultūru – jau 1870. gadā sākās jaukto koru darbs (draudzēs Rīgā, Ventspilī, Liepājā). 1925. gadā Liepājā notika pirmie baptistu dziesmu svētki Latvijā, kuros piedalījās 1100 dziedātāju.

Latvijā par vietējo baptistu savdabību uzskatāms baptistiem neraksturīgais bīskapa amats (kopš 2006. gada LBDS bīskaps ir Pēteris Sproģis), lai gan mūsdienās arī citviet pasaulē (piem., Gruzijā) baptistu draudžu savienības vadītāju dēvē par bīskapu. Mūsdienās baptistu draudzes Latvijā piedzīvo pārmaiņas, pieļaujot lielāku daudzveidību dievkalpojumu stilā un teoloģiskajos uzskatos. Vienlaikus notiek mēģinājumi izveidot vienotu uzskatu un prakses sistēmu (piemēram, 1998. gadā LBDS padome pieņēma “Kristīgas dzīves kredo”). Par draudžu darbinieku teoloģisko izglītību rūpējas Teoloģijas seminārs (tagad pārdēvēts par Kristīgās vadības koledžu), kas ir pirms 2. pasaules kara pastāvošā Garīgā semināra idejiskais pēctecis. Teoloģiskais seminārs dibināts. gadā, kad par tā direktoru iecēla Ilmāru Hiršu. Pēc LBDS datiem, 2007. gada sākumā Latvijā bija 6647 baptisti. LBDS ir Eiropas baptistu  federācijas un Vispasaules baptistu savienības locekle.