Mūsdienas

Mūsdienās pasaulē ir apmēram 70 000 000 baptistu. Vispasaules baptistu alianse mūsdienās apvieno 211 baptistu draudžu savienības, Eiropas baptistu federācija – 51 savienību (ieskaitot arī baptistus Krievijā un Tuvējos Austrumos). Daļa baptistu draudžu apvienību teoloģisku vai citu iemeslu dēļ nepieder pie šīm organizācijām (piemēram, konservatīvā ASV Dienvidu baptistu konvencija 2004. g. izstājās no Vispasaules baptistu alianses). Strīdīgākais jautājums ir bijis – ekumenisms. Daļa baptistu ir aktīvi iesaistījušies starpkonfesiju dialogā. ASV Ziemeļu baptistu savienība (tagadējais nosaukums – Amerikas Baptistu draudzes) 1908. gadā bija viena no ASV Federālās baznīcu padomes dibinātājām. Dažas nacionālās baptistu draudžu savienības ir Pasaules baznīcu padomes locekles. Vispasaules baptistu savienības pārstāvji un Romas katoļu baznīcas kristiešu vienības veicināšanas pontifikālā padome rīko kopīgas teoloģiskas konsultācijas (2003. g. Romā, 2004. g. Vašingtonā). Daļa baptistu ir atturīgāki attiecībās ar citām konfesijām, baidoties nonākt kompromisos ar savu pārliecību. Teoloģisko uzskatu atšķirību dēļ 20. gs. otrajā pusē ir veidojušās jaunas baptistu savienības. ASV 1990. gadā Dienvidu baptisti, kas nepiekrita savā denominācijā dominējošajiem viedokļiem, izveidoja Kooperatīvo baptistu sadraudzību.

Daudzās valstīs baptisti kā reliģiska minoritāte vēl aizvien saskaras ar reliģijas brīvības ierobežojumiem un apdraudējumiem (piem., Gruzijā). Citās valstīs (arī Latvijā) baptisti tiek uzskatīti par tradicionālu reliģisku grupu un bauda ar to saistītās priekšrocības.

Nacionālajām draudžu apvienībām ir savas mācību iestādes, par draudžu darbinieku teoloģisko izglītību Eiropas mērogā gādā Starptautiskais baptistu seminārs Prāgā. Baptistu dibinātas augstskolas pastāv arī citur pasaulē – dažas no tām vēl aizvien saistītas ar baptistu draudzēm, citas ar baptismu vairs saista tikai vēsturiskās saknes (piemēram, Čikāgas universitāte ASV, kuru 1890. g. dibināja Amerikāņu baptistu izglītības biedrība).