Riti

Dievkalpojuma kārtība baptistiem tradicionāli ir vienkārša un telpu iekārtojums askētisks, lai gan mūsdienās mijiedarbībā ar citiem kristietības novirzieniem un vietējo kultūrvidi pastāv lielas atšķirības starp draudzēm, un daļa praktizē arī no senākām baznīcām aizgūtas formas. Tā kā katra draudze ir autonoma, nav iespējama vienota dievkalpojumu kārtība un draudžu savienību vai atsevišķu autoru izdotiem liturģiju krājumiem nav normatīvs raksturs. Būtisku vietu baptistu dievkalpojumos ieņem mūzika – gan no citām konfesijām patapinātas dziesmas, gan baptistu vidē radušies skaņdarbi.

Kristības forma baptistiem sākumā bija apslacīšana ar ūdeni, vēlāk (no aptuveni 17. gs. vidus) – pagremdēšana. Bērniem baptismā tiek izpildīts svētīšanas rits. Jautājumā par Svēto vakarēdienu baptistu domas ir dalījušās – daļa racionālisma ietekmē to uzskata tikai par Kristus nāves piemiņas mielastu, citi savā izpratnē tuvojas senāko kristietības novirzienu uzskatiem. Tikpat dažāda ir arī baptistu izpratne par to, kas var piedalīties Svētajā vakarēdienā – tikai vietējās draudzes locekļi, tikai ticīgi kristītie vai visi kristieši. Atturības kustības ietekmē daudzviet vīna vietā vakarēdienā tiek pasniegta vīnogu sula. Baptistu vairākums draudzē uzņem tikai ticīgi kristītos, taču īpaši Eiropā izplatīta arī prakse nešķirot cilvēkus pēc kristības veida, galveno nozīmi piešķirot cilvēka pārliecībai un motivācijai. Brīvās gribas baptisti (izveidojās 17. gs. Amerikā no tur ieceļojušiem angļu vispārējiem baptistiem) līdzās kristībai un Svētajam vakarēdienam praktizē kāju mazgāšanas ritu.