Latvija

Metodisms Latvijā parādījās 20. gs. sākumā. 1910. gadā Rīga tika iekļauta metodistu mācītāju norīkojuma vietu sarakstā. 1911. gadā no Kauņas uz Rīgu tika pārcelts vācu tautības sludinātājs Georgs Durdis, kurš noīrēja telpas un sāka publisku darbību. Viņš iepazinās ar Liepājas brāļu draudzes mācītāju Alfrēdu Freibergu, kas jau bija sarakstījies ar metodistu superintendantu Somijā un Krievijā Džordžu Saimonu, lasījis metodistu literatūru un vēlāk pārgāja metodismā. Metodisti Latvijā aktivizējās pēc Pirmā pasaules kara, kad tika dibinātas latviešu, krievu un vācu draudzes, izdotas grāmatas (piemēram, 1924. gadā tika izdota dziesmu grāmata ar 409 dziesmām) un preses izdevumi (žurnāls “Kristīgais Aizstāvis”). 1921. gadā tika izveidota Latvijas Bīskapu metodistu baznīca. 1922. gadā metodisti Rīgā iegādājās namu, kurā iekārtoja Krievijas un Baltijas misijas konferences galveno pārvaldi, un Rīga kļuva par metodisma centru Baltijā. Galvenās pārvaldes namā atradās arī Baltijas metodistu seminārs (darbību sāka 1923. g.). Dievkalpojumiem lielākoties tika pielāgotas citiem mērķiem būvētas īrētas vai iegādātas telpas, tikai atsevišķos gadījumos ceļot jaunas dievnamu ēkas (tāds ir Rīgas 2. draudzes dievnams Slokas ielā, arī Mātru draudzes dievnams Liepājas raj.). Kad 1928. gadā, atzīmējot metodisma 200 gadu jubileju, Latvijā notika Baltijas valstu metodistu draudžu konference, te darbojās 28 šīs konfesijas draudzes ar aptuveni trim tūkstošiem locekļu. 1948. gada rudenī Latvijā bija palikušas tikai 14 draudzes. Tā kā PSRS varas iestādes izvērsa skaitliski nelielo reliģisko grupu likvidāciju, Latvijā 1948. gada beigās un 1949. gada sākumā visas metodistu draudzes tika slēgtas un to locekļi pievienojās vai nu luterāņiem, vai baptistiem. 1990. gadā Rīgā viesojās Amerikas latvietis Fricis Hervarts, kas pirms kara bija darbojies par jaunatnes mācītāju un kora diriģentu Rīgā. Viņš sarunās ar mācītāja atraitni Agnesi Pļavinsku un toreizējo luterāņu mācītāju Āriju Vīksnu rosināja atjaunot metodismu Latvijā. Oficiāli tas notika 1991. gadā, kad dievkalpojumus atsāka Rīgas 1. metodistu draudze. Draudzes apvienotas Latvijas Apvienotajā metodistu baznīcā, to vada superintendants Ā. Vīksna, un tā ir Apvienotās metodistu baznīcas Ziemeļeiropas centrālās konferences sastāvdaļa. 1997. gadā tika izdota jauna dziesmu grāmata ar 554 dziesmām. Pēc Reliģisko lietu pārvaldes datiem, 2004. gadā Latvijā bija 1010 metodisti, kas apvienojušies 12 draudzēs, kurām kopā piederēja astoņas kulta celtnes. 2004. gadā Latvijā bija desmit metodistu garīdznieki. Metodistu draudzēs Latvijā kā mācītājas darbojas arī sievietes. Tuvākā vieta, kur Latvijas metodistu garīdzniekiem ir iespēja gūt konfesionālu teoloģisko izglītību, ir Baltijas metodistu seminārs Tallinā. Atbilstoši Civillikuma 51. pantam metodisti pieder konfesijām, kuru garīdznieki var reģistrēt laulības ar juridiskām sekām. Tāpat Apvienotajai metodistu baznīcai ir tiesības izvirzīt savus pārstāvjus kapelāna amatam medicīniskās vai sociālās aprūpes iestādēs lidostās un cietumos (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kapelānu dienestu, 2002. g.).